06.21. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 21.jūnijs 

Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi. (1. Moz. 32:27)

Šis Jēkaba piemērs mums māca, ka ticība nedrīkst atkāpties; tai jābūt pastāvīgai – pat sajūtot Dieva dusmas, nevien nāvi un grēku. Tas ir Gara spēks un stiprums. Mums neklājas uzreiz zaudēt drosmi un cerību – ir jāpastāv, jālūdz, jāmeklē, jāklauvē; ja arī Dievs tiešām grib tevi atstāt, tomēr nerimsti, seko Viņam pa pēdām, gluži kā kanaāniešu sieva, kura neatkāpjas no Kristus ne soli. Un, kaut arī Viņš gribētu apslēpties kādā namā vai istabā, kur neviens nepiekļūtu, tu tomēr neatkāpies, bet turpini Viņam sekot; ja arī tad vēl Dievs negribēs tevi uzklausīt, klauvē pie istabas durvīm un cel troksni. Tas ir pats augstākais upuris – nerimstoša, neatlaidīga lūgšana, kas neatkāpjas, līdz, visu pārvarējusi, gūst uzvaru.