42. dziesma 

Korvedim. Koraha dēlu pārdomu

dziesma.

(2) Kā briedis alkst

pēc ūdens upēm,

ta mana dvēsele

alkst Tevis, Dievs!

(3) Slāpst mana dvēsele

pēc Dieva,

pēc dzīvā Dieva!

Kad nākāu un redzēšu

Dievu vaigā?

(4) Manas asaras

ir mana maize

dienu un nakti!

Tie saka man visu dienu:

kur ir tavs Dievs?-

(5) To es atceros

un nopūšos smagi-

kā gāju reiz pūlī,

tos vezdams uz Dieva namu!

Līksmi tie klaigāja

un paldies sauca

svinību drūzmā!

(6) Ko tu tik nomākta,

mana dvēsele,

ko plosies manī?

Gaidi uz Dievu,

jo atkal slavēšu Viņu-

manu glābiņu

un

(7) manu Dievu!

Mana dvēsele

nomakta manī,

tāpēc saucu Tevi

no Jardēnas zemes

un Hermonkalniem,

no Sīkākalna.

(8 ) Dzelme sauc dzelmei

Tavu slūžu dārdos,

visas Tavas šļākas un bangas

gāžas pār mani!

(9) Dienā Kungs dāvā

savu žēlastību,

naktī man-

Viņa dziesma

lūgšana

manas dzīvības Dievam.

(10) Es sacīšu Dievam:

mana klints!

Kāpēc TU

esi aizmirsis mani?

Kāpēc staigāju sērās,

naidnieka vajāts

(11) Tas kož man kaulos,

ka naidnieki mani nievā-

tie saka man visu dienu:

kur ir tavs Dievs?-

(12) Ko tu tik nomakta,

mana dvēsele,

ko plosies manī?

Gaidi uz Dievu,

jo atkal slavēšu Viņu,

manu glābiņu

un manu Dievu!