04.30.Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 30.aprīlis 

Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas smaržu visās malās. (2. Kor. 2:14)

Bieži vien viss izskatās tā, ka ticīgajiem nekas neizdodas, un tūliņ būs jāzaudē pēdējās cerības. Taču ticība arvien uzvar, tā pārvar visas kļūdas un draudošās briesmas, ar ko nākas sastapties svētajiem. Ticība dara redzīgos aklus un dzirdīgos kurlus, savukārt aklos – redzīgus un kurlos – dzirdīgus; īsi sakot: ticība negrēko un neko nepazaudē. Ja arī ticīgs cilvēks savas muļķības vai neuzmanības dēļ kļūdās vai paklūp, tomēr Dievs to mēdz pamanīt jau iepriekš – Viņš vērš visu par labu, apklāj šīs kļūdas un kārto lietas tā, ka viss tomēr beidzas labi un laimīgi. Tik spēcīga ir ticība un lūgšana. Jā, ticība patiesi ir visspēcīga, dzīva, darbīga lieta, uz to varam droši paļauties. Ir jāturas tikai pie Dieva vārda, lai kā mums klātos.