04.15.Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 15.aprīlis 

Ticības spēkā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. (Ebr. 11:8)

Ticība ir dzīva un darbīga – tā droši un noteikti turas pie Dieva vārda, lai kā arī mums klātos. Ticība nav kāda bezrūpīga, tukša iedoma, bet gan dzīva, nopietna, mierinoša un nešaubīga sirds paļāvība – tik brīnišķīga, ka caur to mēs kļūstam vienoti ar Kristu un caur Viņu – ar Debesu Tēvu. Tāda ir ticības daba – tā darbojas ar dārgumiem, kurus nevar ne redzēt, ne sajust, taču dara to tā, it kā turētu tos visus savās rokās; tai nav un nevajag cita, labāka mierinājuma, kā vien – zināt, ka Dievs nemelo un nepieviļ. Jā, ticība ir tik dzīva, darbīga, spēkpilna, varena lieta, ka tā ne brīdi nemitas darīt labu; tā arī nejautā, vai vajag darīt labus darbus. Pirms vēl jautājusi, tā jau dara šos darbus un turpina tos darīt bez mitas.