120. dziesma 

Augšupceļa dziesma.

Sava postā

es saucu Kungu,

un Viņš man atbildēja.

(2) Kungs, glāb mani

no viltus lūpām,

no melu mēles!

(3) Ko Viņš dos tev,

un ko Viņš tev

vēl pieliks,

tu melu mēle?

(4) Uzasinātas kara bultas

un kvēlošas

irbuleņu ogles!

(5) Vai man,

ka mītu Mešehā,

ka mājoju

pie Kēdera teltīm!

(6) Par ilgu

es esmu mājojis

pie tiem,

kas nīst mieru!

(7) Es – mieru,

bet, kolīdz es saku,

tā šie-

karu!