03.28. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

28.marts

Tad zemes pārvaldienka karavīri ņēma Jēzu,

veda to uz pārvaldnieka pili

un sasauca ap Viņu visu pulku.

Tie novilka Viņam drēbes

un to vietā apvilka purpura krāsas karavīra mēteli,

uzsvieda Viņam galvā no ērkšķu zariem pītu vainagu

un deva Viņam niedri labajā rokā.

Tad tie, Viņu apsmiedami, krita ceļos

Viņa priekšā un sacīja:

sveiks , jūdu Ķēniņ!

Viņi Jēzu apspļāva, paķēra niedri

un sita Viņam pa galvu.

(Vissenākās kultūrās pastāvēja ieradums,

ka posta laikos ķēniņš upurējās savai tautai,

t.i. sevišķos upuru svētkos viņu nonāvēja

un ziedoja dieviem.

Vēlāk ķēniņu atvietoja pārģērbts vergs vai

kareivis, kas tai dienā pārņēma ķēniņa lomu.

Romas armijas kareivji dažreiz spēlēja ‘spēlēja’

šo ‘vienas dienas ķēniņa’izdarību.

Kareivis tika ķēnišķīgi apģērbts, tad notiesāts,

izsmiets, sists un beigās nonāvēts.

Kas šiem karavīriem likās saprotamāks,

kā šo spēli izvest ar To – Jēzu –, kas

par Sevi bija izteicies, ka Viņš ir Ķēniņš?

Nomācošs ir fakts, ka kristieši vievietām

līdz šai dienai rīko spēles ar ‘karnevāla princi’,

kas nav nekas cits kā romiešu izdarību turpinājums,

neapzinādamies, ka tām pamatā ir Kristus krustā sišana).

Mateja 27:27-30

27 Tad zemes pārvaldnieka karavīri ņēma Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap Viņu visu pulku. 28 Un tie novilka Viņam drēbes un apvilka Viņam purpura apmetni. 29 Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva Viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmiedami, un sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!” 30 Un tie spļāva Viņam virsū, ņēma niedri un sita Viņam pa galvu.