03.27. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 27. marts 

Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (Rom. 5:1)

Ja ticu, ka Kungs Kristus ir uzvarējis manu postu, grēku, nāvi un visu ļauno, tad nav iespējams, ka es varētu krist izmisumā un būtu baiļu pārņemts – lai cik smaig mani māktu grēks un nāve. Jo ticība arvien ir pie manis, un tā man saka: ja grēki tevi nospiež, ja nāve tevi biedē – pacel acis pret Kristu. Viņš tavā labā ir miris un augšāmcēlies, uzvarēdams visas nelaimes. Kas gan tev vēl var kaitēt? No kā tev vēl būtu jābistas? Tāpat arī, ja tev uzbrūk kāda cita nelaime – vai tā būtu slimība vai nabadzība – novērs savu skatienu no šīs nelaimes, aizver savu prātu un patveries pie Kristus; turies pie Viņa, tad tiksi mierināts un stiprināts. Ja tu uzlūko Kristu un tici Viņam, nekāds ļaunums tev vairs nevar kaitēt, nedz iedzīt tevi izmisumā. Tādēļ nav iespējams, ka ticība paliktu bez šā augļa, proti – ticībai arvien nāk līdzi miers.