63. dziesma 

Dāvida dziedajums, kad viņš bija

Jūdas tuksnesī.

(2) Dievs, Tu – mans Dievs,

es meklēju Tevi!

Splāpst pēc Tevis

mana dvēsele, tvīkst pēc Tevis

mana miesa

kā sausa

un gurda zeme

bez ūdens!

(3) Tavā svētnīcā

raudzījos uz Tevi,

skatīju

Tavu spēku un godu.

(4) Tava žēlastība

par dzīvību labāka -

Tevi slavinās

manas lūpas.

(5) Svētīšu Tevi

visu mūžu

Tavā Vārdā

sniegšu augšup plaukstas.

(6) Taukiem kārumiem

sāta mana dvēsele,

līksmām lūpām

slavē mana mute.

(7) Pieminu Tevi,

kad guļu

nakts stundās

čukstu par Tevi,

(8 ) jo Tu esi

man palīgs,

un Tavu spārnu ēnā

es līksmojos.

(9) Mana dvēsele

kļaujas pie Tevis,

Tava labā roka

tur mani.

(10) Tie, kas manu dvēseli

meklē nokaut,

lai noiet

zemes dziļumos,

(11) lai tos nodod

zobena varā,

par ēsmu šakāļiem

lai tie top!

(12) Bet ķēniņš

priecāsies Dievā!

Godā nāks katrs,

kas zvēr pie Viņa,

bet meļu mutes

tiks aizdarītas.