31. Pasaka par pelēko, slapjo un dubļaino dienu 

Reiz bija kāda diena. Viņa bija pelēka, slapja un dubļaina.

“Neviens mani nemīl,” viņa sūdzējās Dievam. “Kāpēc es tāda esmu radīta?”

“Tāpēc, ka tu māci cilvēkiem saskatīt skaistumu,” Dievs atbildēja.

“Kā tad tā?” diena nesaprata.

“Tu mudini cilvēkus pievērst uzmanību nevis tam, ko viņi redz, bet tam, ko viņi neredz.”