01.27. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

27.janvāris

Reiz kāds farizejs Jēzu ielūdza pie sevis uz mielastu. Jēzus iegāja namā un atgūlās pie galda (toreiz pie galda nesēdēja, bet gulēja uz spilveniem).

Tajā pilsētā dzīvoja arī kāda sieviete – netikle. Uzzinājusi, ka Jēzus viesojas pie farizeja, tā ņēma trauku ar svaidāmām zālēm, piegāja pie Jēzus un raudādama apslacīja viņa kājas ar savām asarām. Pēc tam viņa tās noslaucīja saviem matiem un iezieda ar savām zālēm.

Farizejs to redzēdams domāja: ja Jēzus ir pravietis, Viņš zinātu, kas tā par sievieti.

Bet Jēzus viņu uzrunāja: Sīman, Man tev kas jāsaka.

Sīmanis:Mācītāj, runā! Un Jēzus sacīja: kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki. Viens tam bija parādā pieci simti denāriju (300 latu), otrs piecdesmit denāriju. Kad tie savus parādus nevarēja atmaksāt, viņš tos abiem atlaida. Kurš no viņiem abiem būs pateicīgāks? Sīmanis teica: man šķiet tas, kam viņš vairāk atlaidis. Tu spried pareizi, Jēzus tam atbildēja, un, pagriezies pret sievieti, turpināja: skaties uz šo sievieti, Sīmani. Es iegriezos tavā namā un tu nepasniedzi Man ūdeni kājām, bet viņa tās mazgāja savām asarām un susināja saviem matiem. Tu Mani neskūpstīji, bet viņa Man nemitīgi skūpsta kājas, kamēr Es esmu šiet. Tu Manu galvu neesi svaidījis ar eļļu, kamēr viņa Man ar daudz dārgākām zālēm iezieda kājas. Viens ir skaidrs, un to Es tev saku: viņai daudz grēku ir piedots, jo viņa daudz mīlējusi; bet kam maz piedots, tas maz mīl – Un Jēzus griezās pie viņas: tavi grēki tev piedoti. Pārējie viesi sāka savā starpā runāt: kas tas tāds, kas pat grēkus piedod? Bet Viņš sacīja uz sievieti: tava ticība tev palīdzējusi, ej ar mieru.

(Paskaidrojums: Jēzus rāda, ka lielāku pārkāpumu piedošana izraisa lielāku pateicību un mīlestību. Un otrādi, pēc mīlestības lieluma var secināt par piedoto pārkāpumu smagumu. Farizejs bija paštaisns un jutās bez grēkiem, viņam piedošana maz nozīmēja)

Lūkas 7:36-50

36 Bet kāds no farizejiem Viņu lūdza, lai Viņš pie tā ēstu, un Viņš, iegājis farizeja namā, apsēdās. 37 Un redzi, tanī pilsētā kāda sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka Viņš sēžot farizeja namā pie galda, atnesa alabastra trauciņu ar svaidāmo eļļu 38 un stāvēja aiz Viņa pie Viņa kājām, raudāja un iesāka slacināt Viņa kājas ar savām asarām un nožāvēja ar saviem matiem, un skūpstīja Viņa kājas un tās svaidīja ar eļļu. 39 Bet farizejs, kas Viņu bija aicinājis, to redzēdams, runāja pats pie sevis: “Ja šis būtu pravietis, tad Viņš zinātu, kas šī sieva tāda ir, kas Viņu aizskar; jo tā ir grēciniece.” 40 Un Jēzus, to uzrunādams, sacīja: “Sīmani, Man tev kas jāsaka.” Viņš atbildēja: “Mācītāj, saki.” 41 Jēzus sacīja: “Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki, viens tam bija parādā pieci simti denāriju un otrs piecdesmit. 42 Kad nu tie nespēja atdot, viņš abiem atlaida parādu. Kurš no abiem to vairāk mīlēs?” 43 Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: “Man šķiet, tas, kam viņš vairāk atlaidis.” Bet Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi spriedis.” 44 Un, pagriezies pie sievas, Viņš sacīja Sīmanim: “Vai tu redzi šo sievu? Es nācu tavā namā, tu Man ūdeni neesi devis Manām kājām, bet šī savām asarām Manas kājas slacījusi un ar saviem matiem nožāvējusi. 45 Tu Mani neesi skūpstījis, bet šī, kamēr Es še esmu, nav mitējusies skūpstīt Manas kājas. 46 Ar eļļu tu neesi svaidījis manu galvu, bet šī ar svaidāmo eļļu ir svaidījusi Manas kājas. 47 Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz.” 48 Un Viņš tai sacīja: “Tev tavi grēki piedoti.” 49 Un tie, kas līdz pie galda sēdēja, sāka pie sevis runāt: “Kas Tas tāds, kas pat grēkus piedod?” 50 Bet Viņš sacīja uz sievu: “Tava ticība tev palīdzējusi, ej ar mieru.”