01.12. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 12. janvāris 

Bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic. (Rom. 10:4)

Bauslība saka: “Tu grēko.” Ja saku: “Jā,” tad esmu pazudis. Ja gribu teikt: “Nē,” man vajadzīgs drošs pamats, uz kura varu nostāties, lai spētu atspēkot apsūdzību un palikt pie šīs savas atbildes. Bet kā gan lai es to spētu? Es taču tieku taisnīgi apsūdzēts, turklāt arī Raksti apliecina, ka esmu grēkos dzimis. Kur tad lai rodu pamatu savam “nē”? Es to noteikti neatradīšu savā sirdī, bet – vienīgi Kristū, jā, Viņā gan es to saņemu un saku: “Redzi, es varu teikt “nē”,” runādams pretī visai bauslībai, un šim manam vārdam ir drošs pamats; jo Viņš ir šķīsts un bez grēka. Viņš arī man ļauj sacīt “nē” bauslības apsūdzībai, lai gan, pats sevi uzlūkodams, es redzu, ka esmu grēcinieks un nevaru tiesāties ar Dievu, un jūtu, ka manī nav nekā šķīsta; redzēdams Dieva dusmas, es tomēr tai pašā laikā arī zinu, ka man ir dota Kristus taisnība – tad es vairs neesmu grēkos grimis.