01.07. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 7. janvāris 

Un, redzi, balss no debesīm sacīja:”Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.” Mt. 3: 17

Tā sludina visaugstākais Sludinātājs no visaugstākās un diženākās kanceles – no Debesīm. Nekad virs zemes nav atskanējis sprediķis, kas būtu augstāks par šiem Visaugstākā pasludinātajiem vārdiem, kurus visvarenais, mūžīgais, žēlīgais Dievs saka par savu vienlīdz spēcīgo, mīļo Dēlu :”Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.” Šī pasludinājuma lielākais māceklis un klausītājs ir Svētais Gars, Dieva trešā Persona. Tā nu nekādu vēl augstāku sludinātāju, pasludinājumu un klausītāju nevar būt; tādēļ mīļie eņģeļi klusē un viņu balsis nav dzirdamas – tie paši klausās šā visaugstākā Sludinātāja Dieva, visuvarenā Tēva vārdos, ko Viņš saka par savu mīļo Dēlu, uz ko Viņam ir labs prāts. Bet tu varbūt sacīsi: ko man tas palīdz? Kristus ir Dieva Dēls, Viņš ir bez grēka. Turpretī es esmu nabaga grēcinieks, grēkos es esmu ieņemts un grēkos dzimis; manu grēku dēļ manai Kristībai pietrūkst šādas varenības. Nē, tā tu nedrīksti runāt, bet gan tev ar Kristību ir jāienāk Kristus Kristībā, tā ka tava Kristība ir Kristus Kristība un Viņa Kristība ir tava Kristība – abas tās ir viena Kristība.