1. dziesma 

(1) Lai svētīts,

kas neganto padomā

neklausās,

uz grēcinieku ceļa

nestājas

un mēdītāju miteklī

nesēžas,

(2) kam par Jahves mācību prieks,

kas čukst Viņa mācību

dienu un nakti!

(3) Tas ir kā koks,

stādīts pie ūdeņu straumēm, -

augļus tas

laikā nes,

lapas tam

nenovīst,

viss izdodas.

(4) Bet negantajiem

tā nav –

tos kā pelavas

putina vējš.

(5) Tādēļ negantie

nepastāv tiesā,

nedz grēcinieki

taisnajo draudzē –

(6) jo taisnajo ceļus

Jahve zin,

bet neganto ceļš

zudin zūd!