V.Bušs “365 X Viņš” – 22.marts 

Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja Viņu. Bet citi sacīja: “Pagaidi..” (Mt.27:48,49)

Esam nonākuši šausmīgajā Golgātas soda vietā. Dieva Dēls te izcīna cīņu, kuras dziļumus nekad neizmērīsim.

Viņa kliedziens uzrauj kājās kādu no apsardzes. Tas iemērc sūkli etiķi, uzsprauž to  uz šķēpa un dzirdina Pestītāju.

Šis sūklis šķēpa galā, man liekas kā brīnišķīgs kaujas lauka karodziņš. Ap krustu visapkārt ir tikai naids. Un izsmiekls! Un vienaldzība! Neskartas sirdis! Cietas kā akmeņi!

Bet tur kāds vīrs iet ar šo savādo karodziņu. Viņš neļaujas iespaidoties, kad citi tam uzsauc; “Stāt!” Viņš izraujas no pūļa. Viņa sūklis ir mājiens visiem, kas negrib “gaudot līdzi vilkiem”.

Tas ir kas liels, ja kāds cilvēks Jēzus dēļ atraisās no pūļa ietekmes.

Kas tad notika šī karavīra sirdī? Skaidrs, ka Krustā Sistais bija aizkustinājis viņa sirdi. Viņš nav vienaldzīgs.

Tā sūklis šķēpa galā ir cīņas karogs visiem, kas , par spīti izsmieklam, nicinājumam un vienaldzībai , apliecina Jēzu.

Tagad garā skatīsim to lielo pulku, kas seko šim karogam. To vidū ir Grāfs Cincendorfs, kas liecina: Es gāju dažu teku un mieru meklēju, bet atradu tik grēku Un sirdi bailīgu.. Tad manas kājas gāja pie krusta Golgātā. Tur mani dzirdināja tā Jēra ciešana…” Vai pieminam mūsu tēvus no pagājušā gadu simta atmodas kustības, kas līksmi dziedāja: “Lai mīlē cits ko mīlēdams, Man Jēzus Kristus mīlējams!”

Kungs! Atraisi mūs no pūļa iespaida! Dod, ka mēs brīvprātīgi izšķiramies par Tevi! Āmen.