V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 20.marts 

Un tie sita Viņu Krustā un izdalīja Viņa drēbes savā starpā ar mesliem (Mt.27:35)

Te varētu uzsaukt: vai tad nav neviena mantinieka, kam būtu tiesības saņemt to, ko Jēzus atstājis?

Karavīri tad mūs izsmietu un paskaidrotu: Pie notiesātajiem mantiniece ir valsts. Un, ko noziedznieks nes mugurā, tas pēc vecas kārtības pienākas mums. Šis Jēzus nav nekā atstājis kā tikai Savas drēbes. Tātad mēs esam vienīgie mantinieki.”

Taču šie karavīri maldās. Viņu apgalvojumam pretī paceļas milzīgs balsu koris no visiem laikiem un visiem kontinentiem. Tās ir to cilvēku balsis, kas tic Jēzum kā Dieva Dēlam un savam Pestītājam.

Uzklausiet, kā šīs balsis skan; “Paturiet vien Jēzus svārkus! Mums Jēzus ir atstājis mantojumā daudz skaistākas drēbes: Tav’s asin’s, Tava taisnība, ir Kungs, mans gods un greznība, Ar ko priekš Dieva stāvēšu, Kad debesīs es nonākšu.”

Vēl citi sauc: “Mēs esam īstie Jēzus mantinieki! Kad Viņš, noliecis Savu galvu, šķīrās no mums, tad kā mantojumu Viņš mums atstājis Savu mieru – Mieru, kas “augstāks par visu saprašanu” .”Un vēl koris turpina saukt: “Mirstot Viņš mums atstāja pilnīgu salīdzināšanu starp mums, grēciniekiem, un svēto Dievu. Un Viņš mums ir novēlējis visas debesis, ka mums ir droša cerība uz mūžīgo dzīvību.”

Lielais psalmu dziesminieks un ķēniņš Dāvids jau sen pirms tam garā skatījis šo izsoli par Jēzus drēbēm. Un viņš izsmej šos karavīrus sacīdams: “Man mana daļa tikusi jaukā vietā. Skaists ir mans mantojums.”

Kungs Jēzu! Neļauj mums aiziet tukšā no Tevis! Āmen.