Pārdomas Adventa laikā – 19 

„VIŅŠ BIJA PASAULĒ, UN PASAULE CAUR VIŅU RADUSIES,  BET PASAULE VIŅU NEPAZINA” Jņ. 1:10

Tas viss sacīts par Kristu, Cilvēku, – it īpaši pēc Viņa kristības, pēc Jāņa liecības, tad Viņš sāka spīdēt. Tad Kristus bija pasaules vidū. Bet kura pasaules daļa to zināja? Kas Viņu uzņēma? Kristu neuzņēma pat tauta, pie kuras Viņš kā Cilvēks piederēja, kā tālāk sacīts:

„VIŅŠ NĀCA PIE SAVĒJIEM, BET TIE VIŅU NEUZŅĒMA” – Jņ.1:11

Tas sacīts par Kristus nākšanu, nevis dzimšanu. Jo par Viņa nākšanu tiek saukta Viņa pasludināšana un spīdēšana, kā Jānis Kristītājs saka: Pēc manis nāk viens, kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu”. Tieši šīs ‘nākšanas „dēl Jānis tiek saukts par Kristus vēstnesi, – kā Gabriēls Lk.1:17 saka Caharijam, Jāņa tēvam: ”Un viņš ies Viņa priekšā .., sagatavodams Tam Kungam padevīgus ļaudis.” Jo, evaņģēlisti sāk runāt par Kristu pēc Viņa kristības; tieši tad Viņš sāk spīdēt kā gaisma un darīt to, kā dēļ bija nācis. Tā nu šeit evaņģēlists saka: Viņš ir nācis pie savas tautas pasaulē, un Viņa ļaudis nav Viņu uzņēmuši.

Kurš varētu zināt, ka Viņš ir tas, kas nāk, ja tas nebūtu ticis sludināts? Tādēļ tā ir pašu cilvēku vaina, ka tie Kristu nav uzņēmuši, lai gan Viņš nāca un atklāja sevi gan  pats, gan caur Jāni. Tādēļ Jānis saka: „…lai Viņš kļūtu zināms Israēlam, tāpēc es nācu, kristīdams ar ūdeni.” Jņ.1:31. Un pats Kristus Jņ.5:42:” Es esmu nācis sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit.” Šie vārdi skaidri pravieto sludināšanas un atklāsmes nākotni.

M.Luters „Iesākumā bija Vārds” –sprediķa fragments