Pārdomas Adventa Laikā -11 

„ UN DZĪVĪBA BIJA CILVĒKU GAISMA” – Jņ.1:4b

Tāpat kā atšķirīgi no evaņģēlista nodoma ir ticis skaidrots vārds „dzīvība”, tā arī vārds „gaisma”. Ir bijušas daudzas muļķīgas spekulācijas par to kā Dieva Vārds varētu būt gaisma, kas dabiskā kārtā spīd un vienmēr apgaismo cilvēku prātus, pat pagāniem. Tāpēc ir uzskatīts, ka tā ir prāta gaisma un šīs uzskats ir balstīts šajā Rakstu vietā.

Tās visas ir cilvēciskas , platoniskas un filozofiskas domas, kas mūs ved prom no Kristus, lai mudinātu iedziļināties sevī, bet evaņģēlists grib mūs aizvest prom no sevis un ievest Kristū. Jo citādi evaņģēlist nebūtu runājis par dievišķo, visspēcīgo un mūžīgo Dieva Vārdu, nedz arī būtu runājis par to, kas miesā un asinīs nonācis šeit uz zemes….

Evaņģēlists grib prasīt: kāpēc jūs staigājat tādus aplinkus ceļus un meklējat Viņu tik tālu prom? Lūk, viss ir cilvēkā Kristū. Viņš ir visu radījis, Viņā ir dzīvība un Viņš ir Vārds, caur ko viss tika radīts. Palieciet Viņā un jūs visu atradīsiet; Viņš ir visu cilvēku dzīvība un gaisma. Kas ved jūs citur, tas jūs krāpj. Jo Viņš ir ziedojies šajā miesā un asinīs un viņš ir jāmeklē šeit un šeit Viņš tiks atrasts. Sekojiet Jāņa Kristītāja liecībai, viņš jums nerādīs kādu citu dzīvību vai gaismu kā vien šo Cilvēku, kas pats ir Dievs. Tāpēc šī gaisma nozīmē patieso žēlastības gaismu Kristū un nevis dabisko gaismu…

M.Luters „Iesākumā bija vārds” –sprediķa fragments