93. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.15:33 

„Nepieviļaties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 15:33

***

Šo seno sakāmvārdu Pāvils citā interesantā kopsakarībā. Visā pirmās korintiešu vēstules 15.nodaļā Pāvils apliecina kristīgo mācību par augšāmcelšanos no mirušiem. Ticība šim brīnumam var sākt šķobīties, ja mēs augšāmcelšanās apliecinājumu vairs nesadzirdam, jo mūsu austiņas ir pilnas ar visādiem pasaulīgiem notikumiem. Citiem vārdiem, ļauna sabiedrība var mūs tā piesātināt ar pasaulīgiem tematiem, interesēm un problēmām, ka mūsu dvēseles kopšana paliek pilnīgi novārtā. Mūsu laikos šī ļaunā sabiedrība nav nemaz jāmeklē ārpus mājas. Var pavisam miermīlīgi apsēsties kādā mīkstā krēslā, izmeklēt attiecīgu programmu un tad skatīties televīzijas aparātā, kamēr acis sūrst. Un daudzi tā arī skatās. Savstarpējā sacensība piesaistīt skatītājus reižu reizēm tiešām paceļ raidījumu kvalitāti, bet bieži vien mums tiek pasviestas saslaukas. Tad nu šauj, sit un slepkavo; skūpstās, spaidās un izģērbjas; terorizē, spīdzina un izbaida. Un mēs skatāmies platām acīm, siekalām tekot, sirdsapziņai snaužot un dvēselei badu ciešot! Ak „mēs” tādi neesam? Nu labi, ko tad „mēs” darām labāku? Kā mēs mēģinām kļūt par labu sabiedrību tiem, kas ir iestiguši ļaunā sabiedrībā? Ko mēs darām, lai Kristus augšāmcelšanās vēsts būtu dzirdama arī mūsu latviešu sabiedrībā un saimē? Kā mēs dzīvojam, lai augšāmcelšanās gaisma starotu no mūsu dzīves?

***

Mīļais Jēzu! Man pašam nav ne gudrības, ne spēka, lai izmēztu to lielo kūti, par ko ir kļuvusi modernā pasaule. Dāvā man savu klātbūtnes apziņu, lai es cīņu uzsāktu Tavā vadībā, Tev par godu un saviem tautiešiem par svētību. Āmen.