90. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor. 15:5-7 

„Un ka viņš ir parādījies Kēfam [Pēterim], pēc tiem divpadsmitiem. Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau ir miruši. Pēc tam viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 15:5-7

****

Nav labi būt lētticīgam, jo tā ir pārāk sekla ticība, lai no tās dzīvotu. Tādēļ Pāvils labi apzinās, ka nepietiek pieminēt, ka augšāmcēlušos Kristu sastapa divpadsmit mācekļi. Galu galā ir iespējams, ka mācekļi būtu bijuši pārbijušies vai arī tik dziļi satraukti, ka redzējuši halucināciju nevis realitāti. Bet liecinieku skaits ir liels, un Pāvils uz to apzināti norāda. Tik daudzi cilvēki dažādās situācijās un vairākās vietās nav sastapušies ar savām iedomām, bet ir redzējuši realitāti. Šī liecība, ka visi cilvēcīgi apliecinājumi kļūst it sevišķi pārliecinoša, ja apzināmies, ka šeit ir darīšana ar nosvērtiem, nopietniem un saprātīgiem cilvēkiem. Ikviens mēs pazīstam cilvēkus, par kuriem nav jābažījas, ka viņi mums stāstīs pasakas un spoku stāstus. Arī Pāvils šajā uzskaitē piemin sava laikmeta sabiedrības cienījamākos pārstāvjus. Tādēļ ir skaidrs, ka šī augšāmcelšanās lieta ir nopietna – tā tiešām notika! Jēzus Kristus trešajā dienā pēc nāves patiesi cēlās no mirušajiem un savā dievišķajā godībā parādījās saviem tuvākajiem mācekļiem un plašākajiem sekotājiem. Kristīgā ticība cēlās no reāla fakta, šīs brīnišķīgās augšāmcelšanās!

***

Mīļais Jēzu! Es Tev pateicos par Tavu dievišķo varenību un mīlestības sirsnību. Tādēļ es uzticos Tavai mācībai un it sevišķi šodien izlūdzos Tava Svētā Gara klātbūtni, palīgu un svētību. Āmen.