9. Jautājumu jautājums 

”Kas man jādara , lai es tiktu izglābts” šis kliedziens atskan pusnakts tumsā. Cietumnieki izbiedētām platām acīm, bālām sejām, sarāvušie ,saduguši, bailēs ieraujas katrs savā kaktā. Lielā pilsēta dus nakts miegā. Visapkārt ir klusu un mierīgi. Viss apslāpēts it kā nāves klusumā. Pie debesīm spoži spīd zvaigznes; pār zemi palo mēness bālā gaisma; ēnas zem cietuma sienām kļūst biezākas un garā tumšā nakts lēni velkas uz priekšu.

Bet klau! Kas tā par skaņu? Kaut kur dzied, un vai tas var būt! – dziesmas skaņas nāk no cietuma. Ko tas nozīmē? Cietumnieki dzied, un vēl pusnaktī! Kas tie tādi varētu būt? Pieiesim mazliet tuvāk. Klusām! Ā, tur jau viņi ir. Vai tu viņus neredzi?

Tie ir divi važās saistīti vīri cietuma dziļākajā vietā; viņu kājas iespiestas siekstā, tā ka viņi tikko spēj pakustēties. Bet lūk, kādas sejas! Kā tās mirdz! Kāds brīnišķīgs prieks lasāms viņu sejās! Un viņi dzied – dzied cietumā un važās ieslēgti. Un pārējie – kas tas par skatu! Viens pēc otra mostas no miega, paceļas atspiežas uz elkoņiem un klausās. Jā, ar izbrīnu un pārsteigumu viņi klausās dīvainākā skaņas, kādas jebkad dzirdējuši.

Pēkšņi, it kā pārdabīgas rokas skarta, zeme sāk trīcēt un drebēt! Zemestrīce! Atsprāgs vaļā durvis. Iedzīvotājiem nokrīt važas un siekstas, dziesmas skaņas apklust, un cietumnieki, uzlēkuši kājās, metas ārā no bīstamās ēkas.

”Kas man jādara , lai es tiktu izglābts?” Tas ir pazudušas dvēseles sauciens pēc palīdzības. Tas nāk no pārbiedētā cietumsarga lūpām. Viņš nupat kā pamodies no miega; Viņā ausis skar dziesmas skaņas. Viņš mierīgi guļ un klausās. Pēkšņi sākas zemestrīce! Kā ārprātīgs viņš pielec kājās, un redzēdams cietuma durvis atvērtas un visus cietumniekus brīvībā, viņš izrauj zobenu, lai nonāvētos, kad, klau! Tumsā atskan kāda balss: „Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit!”

Viņš pazīst šo balsi, Viņš zina, ka tā ir lielā Pāvila, Jēzus Kristus kalpa balss. Tā ir balss, kas uztrauca un saniknoja visu Filipu pilsētu; tā ir tā pati balss, kas nupat vēl lauzās caur cietuma sienām, skandējot slavas dziesmas.

Jā, cietuma sargs ļoti labi pazīst šo balsi! Un dziļā izmisumā viņš metas zemē pie Pāvila kājām, un nakts klusumā tālu atbalsojas viņā izmisušais kliedziens.

”Kas man jādara , lai es tiktu izglābts?” Tas ir jautājums, kas atskan miljonu cilvēku sirdīs. Visus šos gadu simteņus tas ir atskanējis un atskan vēl šodien, dažreiz ar mierīgu sirds paļāvību, un dažreiz ar mierīgu sirds paļāvību, dažreiz kā izmisuma kliedziens. Tas ir jautājums, kas atskan uz nāves gultas: grēka pazudušas dvēseles sauciens pēc palīdzības. Vai tu nekad to neesi dzirdējis? Vai tev pašam tas ir pilnīgi svešs? Protams, ka nē. Tu to pazīst gluži labi. Tas atskanējis tavā paša sirdī. Lai tu ietu kur iedams, tas tev sekos. Lai kā tu censtos izvairīties, tev būs ar to jāsastopas, jo šis jautājums prasa atbildi. Vai tu zini kāpēc? Paklausies:

„Dvēselei, kas grēko jāmirst.” „Grēka alga ir nāve.” „Visi ir grēkojuši.” „Mēs visi maldījāmies kā avis.” Tas ir tāpēc, ka tu esi pazudis – pazudis, pazudis, pazudis! Ak, kaut jel tu to saprastu! Pazudis šeit, pazudis tur, kur tu būsi pēc tam. Bez Debesīm, bez mīļajiem, bez Pestītāja, bez laimes; vienīgi elle un Sātans, atšķirība un mūžīgā nakts. Ak , cik nožēlojami būt bez cerības uz Jēzu!

Jā pazudis! Bet , paldies Dievam, tu vari tikt izglābts, tas ir, ja tu to gribi, jo Dievs neglābs tevi pret tava paša brīvo gribu. „Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību,” sacīja Jēzus. „cik reiz es gribēju, bet jūs negribējāt.” Tikai tava paša gribēšana , un vienīgi tā var tevi atstumt no Dieva. Tev ir dota vara izvēlēties. Ja tu gribi mūžīgo dzīvību, tu to vari iegūt.

Tad nāc, nostājies godīgi un pazemīgi Dieva priekšā kā pazudis, vainīgs grēcinieks, un lai filipiešu cietumsarga kliedziens, kas atskanēja tai naktī, ir arī tavs sauciens šai brīdī: ”Kas man jādara ,lai tiktu pestīts?” Un atbilde nāks tikpat ātri kā toreiz viņam: „Tici uz Kungu Jēzu Kristu, tad tu tiksi pestīts.” (Ap.d.16:30-31)

„Bet ko nozīmē ticēt” tu jautā. Kas ir ticība? Es uzšķiru Jāņa evaņģēlija !;!2 un lasu šos vārdus.”Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem Viņš deva vārdu kļūt par Dieva bērniem, tiem ,kas tic Viņa vārdam.” Tāda ticība nozīmē ticēt Jēzum, kā personīgam Pestītājam, ticēt Jēzum nozīmē vienkārši paļauties uz viņu – pieņemt Viņu un uzticēties Viņam, kā tavu grēku nesējam, tavam Aizvietotājam, tavam Glābējam un Pestītājam.

Meitene sastop vīrieti, kurš pelna viņas dziļāko cieņu. Kādu gadu viņa pastāvīgi ir sava jaunā drauga sabiedrībā. Beidzot pienāk tā diena, kad viņš gūst lielāko dārgumu, ko sieviete var dot. Un savā kāzu dienā viņa pilnīgi nodod sevi viņa gādībā Visu savu nākotni viņa uztic vīram. No šī brīža viņa ir sava jaunā vīra pastāvīgā aizgādībā. Pilnīgā padevībā un paļāvīgā mīlestībā viņa atdod sevi viņa rokās. Viņa ir uzticējusi viņam savu dzīvi. Tīri intelektuālu attiecību vietā ir stājusies mīlestība sakņota paļāvībā. Un nu, draugs, tai vietā , lai tikai vienkārši ticētu visam, ko Kristus saka, un atzītu Viņu par lielāko skolotāju, kāds jebkad ir dzīvojis, liec savu dzīvi ar bērna paļāvību Viņa rokās . Līdz šim tu esi dzīvojis savu dzīvi galvenokārt sev. Tagad tu ar noteiktu savas gribas aktu to nodod Jēzum Kristum. Tāpat kā meitene atdod sevi vīrietim, kuru viņa mīl, tā tev ir jāatdod sevi Tam, kurš tevi tik ļoti mīlēja, ka tavā vietā mira.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.””Bet Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to , ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” Gluži tāpat Viņš tevi mīlējis. Viņš tagad gaida , kad tu padosies Viņa Mīlestībai un uzticēsi sevi Viņam. „To , kas pie Manis nāk, Es tiešām neatstumšu.” Droši un pārliecinoši skan Viņa apsolījuma vārdi tev.

Un kāpēc nenākt pie Viņa? Vai tu nesajūti, ka tev tas vajadzīgs? Filipiešu cietumsargs to juta. Viņš nāca „drebēdams”. Jeb vai tu jūties spējīgs pats sevi izglābt? Vai ir vēl kāds cits ceļš? Nē, jo tu esi pazudis un bezpalīdzīgs; jo tu esi grēcinieks un vainīgs Dieva priekšā. Un Viņa vārds saka, ka tāds tu esi. Bet vai Viņš nav spējīgs man palīdzēt? Jā, patiesi, slava Dievam, Viņš spēj. Kungs Jēzus ir pilnīgi kompetents uzņemties arī tavu nodarījumu, lai arī cik bezcerīgā stāvoklī tu nebūtu.

Atceries, ka pats sevi tu nemūžam nevari izglābt. Tūkstošiem cilvēku mēģina to darīt. Viņi dzīvo labu tikumīgu dzīvi; grēks ir netikums, ko tie nepazīst. Bet tikumība neizglābs ne viņus, ne tevi. Dzīvot cik vien labi tu spēj, esi laipns, patiess un taisnīgs pret saviem līdzcilvēkiem – un tomēr, kas ir attiecas uz tavu pestīšanu, viss tas tev neko nelīdzēs, jo „nav neviena taisna it neviena”.

Viņš mūs glābj, „nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs esam darījuši.”Tu vari atteikties no sava vecā grēcīgā dzīves veida, un tas ir labi un teicami; bet Kristus ska:”Ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības; „un labošanās nav atdzimšana. Tev ne tikai jāatsakās no vecā grēcīgā dzīves veida; tev ir jāpiedzimst no jauna. Citiem vārdiem tev ir vajadzīgs Jēzus Kristus. Tātad , kas tev jādara, lai tu tiktu pestīts? „Paļaujies uz Kristu Jēzu, tad tu tiksi izglābts.”Vai tu to darīsi? Dari to , un dari to – TAGAD.