9. dziesma 

Korvedim. Kā “Mirsti par dēlu”.

Dāvida dziesma.

(2) Pateikšos Kungam

no visas sirds,

stāstīšu visus

Tavus brīnuma darbus,

(3) priecāšos Tevī

un līksmošos,

dziedāšu Tavam Vārdam, Visaugstais!

(4) Mani ienaidnieki

metīsies bēgt,

klups un ies bojā

tie Tavā priekšā,

(5) jo Tu spried man tiesu

un ved manu prāvu,

Tu, tronī nosēdies,

taisnīgi tiesā.

(6) Tu norāj tautas,

Tu iznīdē negantos,

Tu izdzēs to vārdus

uz laiku laikiem.

(7) Satriekti

ienaidnieki

drupās uz mūžu,

Tu pilsētas esi izsakņojis-

pat miņa par tām

jau pazudusi!

(8 ) Bet Kungs

mūžam valdīs,

tiesai Viņš nolicis

Savu troni,

(9) Viņš tiesās pasauli

pēc taisnības

un lems pār ciltīm

pēc patiesības.

(10) Kungs ir patvērums

visiem, ko vajā,

patvērums

posta laikos!

(11) Tev uzticas visi,

kas zin Tavu Vārdu,

jo Tu nepamet tos,

kas Tevi meklē, Kungs.

(12) Dziediet Kungam,

kas Cionā mīt,

stāstiet tautām

Viņa darbus.

(13) Asins atriebējs

viņus atceras,

neaizmirst

nabago raudas.

(14) Žēlo mani, Kungs,

lūk, kā es ciešu

no tiem, kas nīst mani,-

Tu, kas aizstāvi mani

no nāves vārtiem!

(15) Lai es izstāstu

visu Tavu slavu

Cionas meitas vārtos,

lai līksmojas,

ka Tu glāb mani!

(16) Noslīka tautas

bedrē, ko tās raka,

cilpā, ko tās slēpa,

tām aizķērās kāja.

(17) Kungs liek Sevi atzīt,

Viņš spriež tiesu,

ar Savu roku

Viņš satriec negantos.

(Pārdomas. Selā.)

(18 ) Negantie

atgriežas nesaulē-

visas tautas,

kas aizmirst Dievu.

(19) Ne uz mūžu

grūtdieņi aizmirsti,

nedz nabagu cerība

zudīs uz laikiem!

(20) Celies, Kungs,-

lai ne cilvēks uzvar,

lai tautas top tiesātas

Tavā priekšā!

(21) Iedzen, Kungs, bailes tiem,

lai tautas zin-

cilvēki vien ir!

(Selā.)