89. Pasaka par pazudušo naudu 

Reiz bija kāda valsts. Tā bija pavisam jauna valsts, un daudz kas tur nebija sevišķi labā kārtībā. Valsts iedzīvotāji gandrīz visu laiku nebija apmierināti.

“Kas tā par valsti,” viņi teica. “Visi zog un rūpējas tikai par sevi.”

“Tā ir tāda valsts, kādu jūs paši esat radījuši,” Dievs viņiem atbildēja. “Mums ir priekšlikums.”

“Kāds?” iedzīvotāji vaicāja.

“Kā būtu, ja jūs valsti atļautu pārvaldīt mums?” Dievs piedāvāja.

“Mēs baidāmies, ka mums katru dienu būs jāiet uz baznīcu, nevarēsim priecāties un mācītāji jauksies tur, kur viņi nekā nesaprot” iedzīvotāji atbildēja.

“Mēs to saprotam pavisam citādi,” Dievs iebilda.

“Jūs vienkārši mums ļausit piedalīties tajā, ko jūs darāt.”