8. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d. 5:29-32 

„Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: „Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Mūsu tēvu Dievs ir uzmodinājis Jēzu, ko jūs esat nonāvējuši, to piekārdami pie koka; Dievs viņu paaugstinājis sev pa labo roku par Valdnieku un Pestītāju, lai vestu Israēlu pie atgriešanas un grēku piedošanas. Mēs esam šo vārdu liecinieki un arī Svētais Gars, ko Dievs devis tiem, kas viņam paklausa.” Apustuļu darbi 5:29-32

***

Teoriju nav vienmēr viegli realizēt. Mēs zinām, ka kristietība bez mīlestības ir liesma bez uguns, un kristietība bez tās apliecināšanas – apklusis zvans. Pārāk bieži mēs esam ieraduši uz šo situāciju reaģēt ar formulu: runīgs mācītājs un mēma draudze! Teoloģiskie kursi evaņģelistu sagatavošanai ir viena ļoti konkrēta un pozitīva reakcija. Draudžu dienas, plašākā kaut mazāk intensīvā veidā, tāpat cenšās iesildīt un iedrošināt, lai mūsu cilvēki (tas ir, Jūs un es!) būtu gatavi liecināt ne tikai darbos, bet arī drošos vārdos. Kā sastāv ar Jūsu paklausību Dievam? Kad Jūs pēdējo reizi liecinājāt, ka Jēzus ir tiešām augšām cēlies no mirušajiem arī priekš Jums? Kad Jūs to atkal darīsiet? Apliecināt liecināšanas nepieciešamību principā, bet to nedarīt konkrētā dzīvē ir neloģiski. Un neloģiska dzīve klibo. Vai tā mīņājoties ceram tikt debesīs?

***

Mīļais Pestītāj, pasargā mani no liekulības, lai mana ticības liecība nepārsniegtu manas mīlestības robežas – un no kūtrības, lai es, dzīves aizkrāsnē sildoties, pārgudri nenopeltu tos, kas mēģina un mācās liecināt par Tavu augšāmcelšanos un savu atdzimšanu Svētajā Garā. Āmen.