„Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 10:12
*** Dzīvojot Kanādas pašos dienvidos, esmu tomēr visas Amerikas pašos ziemeļos – un šeit mums netrūkst ne svaiga, salta gaisa, ne sniega klātu ielu, kas drīz vien pārvēršas ledū. Un tad pat citādi stabiliem cilvēkiem skaidrā galvā iznāk sava klupšana un krišana. Reizēm ar visu uzmanīšanos, pirms apskatās, ir jau garšļaukus. Un šādas krišanas rezultāti nav tikai smieklīgi, bet arī sāpīgi, reizēm gaužām sāpīgi, jo tiek lauzti locekļi. Un ja nu krišana uz līdzenas zemes var sagādāt tādas nepatikšanas un sāpes, kur nu vēl tad, kad kāja aizķeras aiz grēka un cilvēks gāžas gar zemi grēka dēļ! Pāvils brīdina, uzsvērti brīdina, lai no grēka sargājamies, jo tam ir sava pieredze un veiksme pat morāli stabilus cilvēkus nogāzt kā kokus. Tādēļ mums nederēs lepoties ar savu moralitāti un saviem garīgiem sasniegumiem. Mēs esam cilvēki! Un tāpēc mums jo sevišķi derīgi ir turēties pie Kristus siltās rokas. Tad arī, ja sākam slīdēt, būs, pie kā pieturēties, un varēsim palikt stāvot. Tas nozīmē, ka kristīgā dzīvē sava loma piekrīt arī citiem kristiešiem – arī tie var būt atbalsts vai pavedināšanas cēlonis un krišanas iemesls. Dzīvosim Kristus vadībā un palīdzēsim arī citiem tā dzīvot! *** Mīļais Debesu Tēvs! Es gan zinu, ka baušļi nemainās, un ka Tava patiesība paliek mūžīgi mūžos. Bet reizēm es skatos, ka citi slidinās pa grēka kalniņu uz leju, un es nesaredzu, ka viņi sadauzās sava brauciena beigās. Pasargā mani no šādas grēka vieglprātības. Uzturi mani stingri uz kājām, caur Jēzu Kritu, manu Pestītāju. Āmen.
© 2006 - 2009 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
Viss jau atkarīgs no tā, kur katrs uzliek akcentu. Izlasot Jura komentāru , varu viņa domām pievienoties.
Manu repliku izraisīja vārdi “citi slidinās no kalniņa…” Pēdējā laikā pasaulē tik bieži dzirdi, ka visi citi tie vainīgie, ja nē, tad tiek aktīvi meklēts vainīgais. Un rodas iespaids , ka runātājs ir tas vienīgais pareizais un gudrais…
Bet sekulārajā pasaulē jau laikam nekad neatskanēs Daniela lūgšana( Dan.9.nod)
Jo vairāk mēģināsi ticībā saskatīt katra cita cilvēka lomu, jo tālāk attapsies no Jēzus sevi esam. Latvietim esot ir grūti to izdarīt, jo vienmēr apkārt ir kaimiņi un kolēģi, kas kurn, zinu. Bet piekās pasauli. Ja pasaules tevi piekāš, piekās viņu atkal.
Raugies uz Dievu. Un palīdzi raudzīties tiem, kam grēks ticību ir aizklājis.
Ja es cilvēkus, kas par mani ir lūguši, uzmundrinājuši un ir aicinājuši atpakaļ ticībā un sadraudzībā, no kuras biju atgājis, būtu uzskatījis par farizejiem, tad man būtu sevis žēl.
Aicina pats Dievs, mudināts caur mūsu lūgšanām, izpaužoties caur mums pašiem.
Tā es to saprotu..
Es redzu vienkāršu lūgšanu par savu vieglprātību, par spīti tam, ka kāds cits iziet sveikā. Ja tas ir tā, tad mums aktuāli. Domā par savu grēku, nesaki-bet citi tā dara.
P.S. Es atkal neizsaku pareizas domas, bet vienkārši turpinu iesākto domu savā saprašanā.
Varbūt esmu netaisna, bet pārdomām pievienotā lūgšana man drusku atgādina farizeju un tos citus – muitniekus.