75. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.9:9-10 

„„…Mozus bauslībā rakstīts: Tev nebūs vērsim, kas min labību, purnu aizsiet.” Vai tad Dievs te runā par vēršiem? Vai tas viss nav zīmēts uz mums? Jo mūsu dēļ taču ir rakstīts: arājam jāar cerībā, kūlējam jākuļ cerībā, ka tam tiks sava daļa .” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 9:9-10

***

Baznīcā bieži vien tiek daudz runāts, vēl vairāk spriedelēts, bet pavisam maz darīts. Protams, ne jau Jūsu baznīcā, jo Jūs noteikti neveiciniet tukšu salmu kulšanu un laisku prātvēderību. Bet ir savas vietas, kur tā notiek, ka visādām dzīves izdarībām ir tīri pietiekoši naudas – var aizbraukt atvaļinājumos, var nopirkt jaunus auto, var sapirkt vajadzīgus un nevajadzīgus krāmus, var sapucēties tā, ka būtu gatavi kāpt skatlogā, bet, kas attiecas uz baznīcas uzturēšanu, tur pēkšņi pietrūkst. Un tad nu pēc Čāpiņa dēla modes vispirms pagudro, vai lētāk nevar, un pēc tam vēl neiedod no tā paša mazuma, kas ir ticis apsolīts. Protams, tad vērsis min labību ar aizsietu purnu. Tad vietējie ar līdzīgiem ienākumiem samaksā savam sētniekam vairāk nekā latviešu skopmaņi savam mācītājam. Protams, ne jau Jūsu draudzē! Par Jums te, pasvītroju, nu nemaz netiek runāts. Bet pie dažiem attālākiem kaimiņiem tā tiek dzirdēts, ka tur tā klājas. Un ka šāds skopums nav nekāda jauna parādība, noprotam no fakta, ka arī apustulis Pāvils par to dabū runāt.

***

Mīļais Jēzu! Lai nu tie citi kā tie citi, bet, lūdzu, uzmundrini mani, lai mani ziedojumi draudzei nebūtu man mūžībā par smagu kaunu. Paglāb mani no ieskaitīšanas Čāpiņa dēlu un meitu biedrībā. Āmen.