69. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.3:16-17 

„Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams, un ka Dieva Gars jūsos mājo? Jo kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 3:16-17

***

Godīgi cilvēki dievnamā ieiet ar pietāti, noliec galvas, protams, noņem cepures, un vispirms noskaita klusu lūgšanu. Un, dievnamā iegājuši, godīgi cilvēki turpina pieklājīgi uzvesties: apklust klaigas, neatskan zviedzīgi smiekli un jēli joki. Tikai nelieši izdauza dievnamiem logus un izposta iekšpusi un pat nodedzina visu dievnamu. To mēs labi saprotam. Kas mums reizēm paliek neievērots, ir fakts, ka pēc kristīgās mācības Dieva nams nav tikai pate baznīcas ēka, bet arī pats kristīgais cilvēks, jo radīts pēc Dieva sejas un tagad ir kļuvis par Dieva gara mājokli. Šeit redzam kristīgās moralitātes pamatu, proti, iemeslu, kādēļ īsti kristieši ciena cilvēku! Protams, šāda cienīšana nenotiek visos laikos un visās vietās. Cik daudz cilvēku nav nomocīts paša Kristus vārdā! Te nedomāsim tikai par krusta kariem, inkvizīciju un Reformācijas laika cīniņiem. Šeit padomāsim par savu uzvedību attiecībā uz Dieva namiem – citiem cilvēkiem. Ko mēs esam par viņiem teikuši (parasti aiz muguras)? Ko mēs neesam no pirksta par viņiem izzīduši? Ko mūsu nicinošais acu skats nav kādreiz pateicis – par mums pašiem?

***

Mīļais Debesu Tēvs! Māci man Tevi lūgties, lai es savā dzīvē nenoliegtu to, pēc kā esmu tikko centies. Palīdzi man citos cilvēkos saskatīt Tavas klātbūtnes atspulgu. Āmen.