67. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.3:5-6 

„Kas tad ir Apolls, un kas Pāvils? Tik kalpi, ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi, ikviens tā, kā tas Kungs viņam devis. Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 3:5-6

***

Ir ļoti žēl, ja draudze necienī un neiemīļo savu mācītāju. Šādā situācijā lielākā zaudētāja ir draudze – jo dziļu patiesību mēs bieži vien spējam uzklausīt tikai no dziļi mīlēta cilvēka. Bet visām lietām ir savs mērs. Arī pie sava mācītāja var pieķerties ar zināmu tuvredzību, jo tad vairs galvenā uzmanība nav veltīta Jēzum Kristum. Luteriskā baznīcā mēs labi zinām, teorētiski, ka mūsu eksistence un pestīšana balstās uz Dieva vārdu un nevis uz Lutera mācību. Un tomēr mēs reižu reizēm tā pieķeramies Luteram, ka uzskatam par absolūti pareizu ikvienu viņa vārdu! Bet neviens cilvēks nespēj mācīt bez kļūdīšanās. Neviena cilvēcīga autoritāte nav nemaldīga. Šad un tad mēs visi gaužām pamatīgi alojamies – ja nu, varbūt, izņemot Jūs, godāto lasītāj! Katrā gadījumā ir vērts uzklausīt apustuļa Pāvila dziļo ieskatu, ka lai gan viņš ar savu darba biedru Apollo ir cītīgi strādājis, tomēr „Dievs deva spēku augšanai”. Tas nav citādi arī pie mums. Tādēļ visas dažādo mācītāju īpatnības, visas konfesiju raksturīgās iezīmes, visas paražas, tradīcijas un pat dogmas vienmēr liksim zem Kristus vārda un nekad pāri Kristus vārdam.

***

Mīļais Jēzu! Lūdzu, pasargā mani no iešanas ierastos ceļos un senu tradīciju aklas cildināšanas, bet stiprini mani ar savu dzīvo Vārdu un ugunīgo Garu! Āmen.