66. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.3:3-4 

„Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi, un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki? Jo kad viens saka: „Es turos pie Pāvila”, bet otrs: „Es pie Apolla”, vai tad neesat miesīgi?” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 3:3-4

***

Apustulis ir reālists un pie tam ļoti acīgs. Kontrasts starp „garīgu” un „miesīgu” dzīves veidu jau neparādās tikai vārdos, kurus mēs paši par sevi sakām, bet ir skaidri redzams darbos. Es esmu babtists, bet es turos pie luteriskās baznīcas, kamēr es esmu īsts katolis un es piederu pie pareizticības! Protams, ir jau labi, ka kaut kur pieder un pie tam ar visu sirdi. Problēma tomēr ir ļoti liela, kaut arī mēs pie tās esam gadu gaitā pieraduši un par to vairs pārāk bieži neuztraucamies. Tadēļ mēs protam formulēt ļoti pieklājīgi un apgalvot, ka es, lūk, piederu pie tādas un tādas konfesijas ! Izklausītos pavisam parasti, ja es teiktu, ka piederu, teiksim, pie luteriskās kliķes ! Šis kliķes gars parādās, kad vien mēs savu nogrupējumu paštaisnīgi uzskatām par izcilu un par citiem pārāku. Bet šis kliķes gars tiek kopts arī tad, kad mēs pavisam laipnīgi un omulīgi rušināmies tikai pa savu sev nodalīto patiesības stūrīti. Kur tad ir palikusi baznīcas vienība? Kas noticis ar Kristus lielo lūgšanu Jāņa ev. 17.nodaļā, lai mēs visi būtu vieni? Kas tā par vienību, kur mēs priecājamies par sadalīšanos?!

***

Mīļais Pestītāj! Es gribu būt lojāls savai baznīcai, bet vēl vairāk lojāls Tev. Palīdzi man tā dzīvot manā ticības kaktiņā, lai es Tevi turpmāk saskatītu visā Tavas klātbūtnes plašumā, un visiem spēkiem censtos strādāt vienotībai, ne šķelšanai. Āmen.