64. dziesma 

Korvedim. Dāvida dziedājums.

(2) Dzirdi, Dievs,

manu balsi,

kad sūdzos,

no naidnieku briesmām

pasargā mani,

(3) paslēp mani

no kaitnieku pulka,

no ļaundaru pīļa,

(4) kas kā zobenu

asina sev mēli,

vērš savas bultas-

rūgtus vārdus,

(5) no slēptuves piepeši

šauj uz krietno,

šauj uz viņu,

i nebaidās!

(6) Cieši kopā

tie turas uz ļaunu,

tie runā,

kā slazdus izlikt,

saka: kurš

ieraudzīs mūs?-

(7) Tie izgudro

netaisnības:

dabūjām gatavu

smalku stiķi-

dziļi paslēpta

cilvēka sirds!-

(8 ) Bet Dievs

šaus tiem bultu-

acumirklī tos savainos!

(9) Paši pret sevi

tie dīda mēli!

Kas to ierauga,

krata galvu.

(10) Tad bīsies visi

un teiks Dieva darbus-

ko Viņš veicis,

tie izpratīs.

(11) Taisnais

līksmos par Kungu

un patversies

pie Viņa!

Sirdstaisnie

dziedās slavu!