62. Zaldāts un nāve 

Kāds vecs zaldāts reiz saslima un juta, ka drīz mirs.

“Es nezinu, kas ar mani būs,” viņš teica Dievam. “Es esmu daudz karojis un nogalinājis ne vienu vien cilvēku.”

“Tev nebija izvēles,” Dievs viņam atbildēja. “Vai nu tu būtu nogalinājis viņus, vai viņi tevi. Tavs grēks ir cits.”

“Kāds?” zaldāts vaicāja. “Tu biji priecīgs, to darot.”

“Tā bija gan,” zaldāts atzina. “Man patika mans darbs.”

“Man ir priekšlikums,” Dievs teica. “Man gribas, lai tu pacīnītos ar manu nāves eņģeli. Viņam ir savi paņēmieni, tev būs jāparāda savi.”

“Kāpēc?” zaldāts vaicāja.

“Viņam ir jaiemācās uzvarēt tikpat negaidīti un veikli, kā to darīji tu,” Dievs atbildēja.