60. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.1:10 

„Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu kunga Jēzus Kristus vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūš visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 1:10

***

Šāda pamācība noder arī māsām, tas ir, tā attiecās uz visiem kristiešiem. Mīlestības reliģijā nodarboties ar kašķēšanos ir absurdi. Protams, saka gan, ka tie, kas mīlējās – ķīvējās. Bet baznīcas ķīviņi nav bijuši nekāda nevainīga paplēšanās starp mīlētājiem. Tāpēc pamācība ir ļoti vietā, arī šõ baltu dienu. Un šādi pamācīti, mācīsimies! Patiesas dogmas pazaudē savu vērtību, ja tās sludina bez mīlestības. To mēs esam pieredzējušī. Visvairāk tomēr ir pieredzēts, ka cilvēki savas iedomas pasludina kā Dieva domas, un savas personīgas iegribas uzskata par Dieva gribu. Šeit ļoti maz ko palīdzēs, ja mēs sāksim gatavot garu sarakstu, un uzskaitīt visus tos, kas tā ir kļūdījušies. Varbūt prakstiski lietderīgāki būtu apvaicāties par mums pašiem. Kā mēs iederamies baznīcas kopībā? Vai mēs domājam, ka mums ir vienmēr taisnība? Vai mēs esam, principā un praksē, ar mieru atzīt, ka arī mums kādreiz varētu nebūt taisnība? Kamēr mēs sevi uzskatīsim par nemaldīgiem, no mums nekādi patiesi miera nesēji neiznāks.

***

Mīļais Debesu Tēvs! Stiprini mani ticībā, lai es būtu nelokāms Tavas patiesības atziņā un sludināšanā, bet gaužam piekāpīgs, kad esmu alojies un kļūdījies. Palīdzi man atšķirt Tavu svēto patiesību no manām paša iemīļotām iedomām. Āmen.