6. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d.3:6-8 

„Bet Pēteris sacīja: „Sudraba un zelta man nav; bet kas man ir, to es tev dodu: Nācarieša Jēzus Kristus vārdā – Staigā!” Un satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, Un uzcēlies kājās, viņš varēja staigāt.” Apustuļu darbi 3:6-8

***

Dziedināšanas stāsts ir dramatisks, jo atklāj, ka Dieva pestīšanas spēks parādās ne tikai vārdos, bet arī brīnumdarbos. Kad vien baznīca necildina patiesus brīnumus, tā paver durvis šarlatāniem, kas rāda samākslotus „brīnumus”. Katram cilvēkam Dievs ir līdz devis dzīvē cerību, ka „man varbūt laimēsies”. Pat citādi neticīgi cilvēki ikdienas cer brīnumiem (to pierāda kaut vai gatavība pirkt loteriju biļetes!). Protams, brīnumi nebūtu nekādi brīnumi, ja tie notiktu ik uz soļa. Bet Viņam zināmā laikā un veidā Dievs tomēr turpina darīt neparedzētus darbus pavisam pārsteidzošā veidā. Nedziedināmu slimnieku dziedināšana ir noteikti viens no brīnumu paveidiem. Redzot šādus notikumus, mums pienākas Dievu slavēt lielā bijībā un nevis sākt jūsmot par to cilvēku, caur kuru šis brīnums ir ticis izdarīts. (Tas būtu tā kā jūsmot par pannu un neievērot saimnieci, kas gardo maltīti pannā sagatavojusi!). Kā kristīgi cilvēki, vienmēr paļausimies uz Dievu, jo viņš mūs ved cauri dzīvei mīlestībā un gudrībā – tā, kā labāki nevar.

***

Mīļais Jēzu, no Tavas rokas es esmu saņēmis vairāk līdzjūtības, mīlestības un palīdzības, kā to pats spēju aptvert. Lūdzu, uzmundrini manu ticību, lai es dzīvotu paļāvībā uz Tevi, un tāpēc strādātu neatlaidīgi, no sirds un ar uzviju. Āmen.