51. E.Grīslis. Pārdomas par Rom.12:18-19 

„Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: „Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,” saka tas Kungs.” Pāvila vēstule romiešiem 12:18-19

***

Tie ir gudri vārdi – „ja iespējams”! Reizēm dzīvē nav iespējams turēt mieru, jo mums neliek miera. Protams, mēs paši jau nu gan nekad nekašķējamies un nemeklējam ienaida. Bet ir citi cilvēki, kas neprotās tā saticīgi dzīvot kā mēs. Un tā nu iznāk plūkšanās, ja ne tieši ar darbiem, tad ar saltiem skatiem un asiem vārdiem gan. Šādai situācijai Pāvila padoms ir teorētiski ļoti skaidrs: Dievs ir visuvarens, Viņš sodīs ikvienu pēc nopelniem! Jo ilgāk par šo skaidro padomu domājam, jo droši vien sākam justies neomulīgi. Proti, vai tad sanaidošanās notikumā man nebija nekāda līdzdalība? Vai es tiešām biju tāds nevainīgs jēriņš, kuram tikai uzgāza virsū samazgu spaini? Un ja nu es nebiju tik šķīsti nevainīgs, tad tas Dieva sods jau piemeklēs ne tikai to otru, galveno vainīgo, bet arī mani manā mazajā līdzvainībā. Un uz tiesu ejot nepiederās iepriekš lielīties. Varbūt pēc Dieva taisnās olektes es iznāku tas galvenais kašķis! Ko tad?! Katrā gadījumā, citu lielā vainība nav pierādījums manai bezvainībai. Ir tādēļ no svara, lai mēs sevi kārtīgi apskatītu Svēto Rakstu skaidrajā spogulī.

***

Visuvarenais Dievs, kas esi visas pasaules Tiesnesis un kura spriedums ir taisns: apžēlojies par mani, nabaga grēcinieku! Palīdzi man saskatīt manas kļūdas un manus grēkus, lai es spētu atgriezties Tavā žēlastībā pirms lielās soda dienas. Āmen.