48. E.Grīslis. Pārdomas par Rom.12:4-5 

Jo kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, Tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi.” Pāvila vēstule romiešiem 12:4-5

***

Pāvils skatās pavisam reāli, kā vienmēr. Visi cilvēki nav ar vienādām spējām. Tāpat arī sadzīvē, baznīcas dzīvi ieskaitot, visi nevar izpildīt vienu un to pašu darbu. Bet tas nenozīmē, ka dzīvē drīkstētu būt augstākas un zemākas „kastas” jeb šķiras! Protams, vēl nesenā pagātnē bija aristokrāti, kas sevi uzskatīja par labākiem. Tūlīt pēc Latvijas atbrīvošanas kādā bankā darbiniece izsauca gaidītājus pēc vārdiem. Tā atskanēja viņas sauciens: „Šmita jaunkundze!” Kājās piecēlās veca sieviete un jo lepni paziņoja: „ Fon Šmita jaunkundze!” Bankas kundes esot smējušies. Vai mēs par sevi smejamies, ja esam iesākuši sevi uzskatīt par citiem labākus un kaut kā pārākus? Derētu atvēsināties, jo galu galā visi cilvēki vien esam. Bankas direktors un sētnieks, zinātnieks un saldējuma pārdevējs, cilvēki ar gaišām galvām un pavisam truli un nespējīgi tomēr ir cilvēki, radīti pēc Dieva sejas un līdzības. Pār mums visiem Kristus ir izlējis savas svētās asinis un tagad mūs visus aicina dzīvot sirsnīgi, kā vienas ģimenes locekļiem. Un ko mēs darām – vai mēs paklausam vai gražojamies ar savu „es”?

***

Mīļais Debesu Tēvs! Pasargā, lai es iedomībā nemēģinātu augstu kāpt – un dabūtu zemu krist. Pasargā mani no mīlestības trūkuma un gatavības dzīvot izolēti, tikai sava paša pasaulē vien, bet vadi mani sadraudzībā, atbildībā un aizgādībā par citiem. Āmen.