40. E.Grīslis. Pārdomas par Rom.7:19-20 

„Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. Bet, ja es daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.” Pāvila vēstule romiešiem 7:19-20

***

Grēka realitāte ir viens ļoti nepatīkams dzīves fakts. Protams, grēku var noliegt un skaļi apgalvot, ka visas teorijas par iedzimto grēku ir pasaciņas. Bet ar vai bez šādām teorijām, ātrāk vai vēlāk katrs cilvēks dabū piedzīvot, ka tiek izdarīts tas, kas nav bijis gribēts. Proti, ļaunums parādās it kā pats no sevis izlīdis no mūsu sirds un prāta. Tad pat citādi velnam neticēdami, cilvēki sirdās: „Kāds velns bija mani apsēdis, ka man to vajadzēja darīt?!” Kaut velna vara ir reāla, šajā gadījumā vispareizāk būs skatīties pašam sevī, savā sirdī, savā grēcībā. Šis ļaunuma spēks gan ir kristībā salauzts un kristīgā dzīvē pamazām iznīcināts, bet palikušie fragmenti kā cūkpienes sakne pēkšņi, negaidīti un ļauni sāk atkal zaļot. Tad jācīnās par jaunu un jālūdzas Dieva palīdzība. Ikviena reliģiska metode, kas sakās grēku iznīcinot uz reizi un pavisam, alojas dzīves realitātes priekšā. Tādēļ Pāvila brīdinājums ir vietā. Ja dārzā ložņā indīga čūska, ir nepieciešams par to zināt!

***

Mīļais Pestītāj! Pasargi mani no viltīgās iedomas, ka man no grēka nav jābīstās un ar to jācīnās – jo esmu ļāvies sev iestāstīties, ka esmu no grēka brīvs. Svētī mūs ar Tava Gara spēku, lai savā dzīves ikdienā nevairītos cīnīties ar savu grēcību – patmīlību, savtību, iedomību, kārību un daudziem citiem grēka veidiem. Āmen.