40. dziesma 

Korvedim. Dāvida dziesma.

(2) Gaidīt gaidīju Kungu,

un Viņš liecās pār mani,

Viņš dzirdēja

manu saucienu.

(3) Viņš cēla mani

no krācošas bedres,

no muklāja dūņām,

Viņš lika man kājas

uz klints,

Viņš darīja stingrus

manus soļus

(4) un lika man mutē

jaunu dziesmu,

slavas dziesmu

mūsu Dievam!

Daudzi ieraudzīs

un bīsies,

un paļausies

uz Kungu.

(5) Svētīts tas vīrs,

kas uz Kungu paļaujas,

kas neklausās

uz lepnajiem,

ne uz tiem,

kuri noklīst māņos.

(6) Daudz brīnumu dari Tu,

Kungs, mans Dievs,

un daudz domu

Tu domā par mums-

neviena,

kam rindoties ar Tevi!-

ja es teiktu par tiem

un vēstītu,

tos nevar ne izskaitīt!

(7) Upurus un dāvanas

Tu nevēlies-

Tu esi atdarījis

manas ausis!-

dedzamo upuri

un grēkupuri

Tu neprasi!

(8 ) Tad es sacīju:

lūk, esmu klāt-

grāmatas tīstoklī

teikts, kas būs man!

(9) Man tīk darīt Tavu gribu,

mans Dievs,

Tava mācība

manās krūtīs.

(10) Es sludināšu taisnību

lielajā sapulcē,

lūk, savas lūpas

es neaizslēgšu-

Kungs, Tu to zini!

(11) Tavu taisnību

nebēdzinu sev sirdī,

izstāstu

Tavu uzticību un pestīšanu,

žēlastību un patiesību

netaisos apslēpt

lielajai sapulcei!

(12) Tu, Kungs, man neatrauj

Savu žēlastību,

Tava žēlastība un patiesība

allaž sargā mani.

(13) Kļaujas pār mani

ļauns bez skaita,

mani nedarbi

panāk mani,

tos nevaru aplūkot-

to vairāk

nekā man matu uz galvas,

un mana sirds

pamet mani!

(14) gribi jel, Kungs,

glābt mani,

Kungs,

palīgā man steidzies!

(15) Kauns tiem

un misēklis viņiem visiem,

kas manu dzīvību

meklē atņemt!

Lai bēg ar negodu,

kas ļaunu man vēl!

(16) Lai satrūkstas,

atstāti kaunā,

tie, kas man saka:

āre!

(17) Lai līksmo Tevī

un priecājas

visi, kas meklē Tevi,

lai allaž tie saka:

liels ir Kungs!-

tie, kuri mīl

Tavu pestīšanu.

(18) Bet par mani,

par nabaga ciešuli,

Kungs domā!

Mans palīgs un glābēj,

Tu, mans Dievs,

nekavējies!