4. Uz kādu tiesību pamata 

Agrākos gados, kad vēl kā jauns mācītājs studēju Bībeli, es it kā redzēju trīs cilvēkus stāvam tā Kunga priekšā. Un es ieklausījos viņu sarunā.

TAISNĪGAIS

„Kungs”, teica viens no viņiem, „es esmu atnācis saņemt apžēlošanu.”

„Un kas tu tāds esi mans draugs?” atbildēja tas Kungs.

„Kas es tāds esmu? Vai tad tu mani nepazīsti, Kungs? Es esmu labākais cilvēks savā dzimtajā pilsētā. Es esmu bijis tik godīgs un taisnīgs pret saviem kaimiņiem, cik vien tas cilvēkam ir iespējams.”

„Un kā tevi sauc?”

„Mans vārds, Kungs, ir Taisnīgais”.

„Acumirkli, Taisnīgā kungs. Vairums žēlastības apsolījumu skan šādi: Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet . Es neredzu nevienu apsolījumu Taisnīgā kungam. Vai jūs esat grēcinieks, taisnīgā kungs?”

„Grēcinieks? Es neteiktu vis! Neviens cilvēks , kas mani pazīst, nevar man pārmest kaut vienu netaisnību. Es esmu visvairāk cienītais pilsonis savā pilsētā!”

„Nu labi, Taisnīgā kungs, varbūt šis žēlastības apsolījums jums noderēs. Te rakstīts: „Kristus par jums bezdievīgiem,/i. ir miris” Vai jūs esat bezdievīgs, mans draugs?

„Nekādā ziņā, Kungs. Es nekad neesmu ticis uzskatīts par bezdievīgu cilvēku.”

„Tad varbūt šis ir jums domāts, Taisnīgā kungs, šeit teikts: „Nav neviena taisna , it neviena!”Vai jūs esat „netaisns?”

„Es netaisns, Kungs! Kā gan es varētu būt netaisns, ja mans vārds ir Taisnīgais?”

„Ko lai dara, Taisnīgā kungs, man patiesi ļoti žēl, bet liekas, ka tad es nevarēšu atrast jums nevienu žēlastības apsolījumu.”

RELIĢIOZAIS

Uz priekšu panāk otrs un arī lūdz apžēlošanu.

„Kas jūs esat, mans draugs?”

„Mans vārds Kungs , ir Reliģiozais.”

„Uz kāda pamata jūs prasāt apžēlošanu, Reliģiozais kungs?”

„Vai neesmu bijis visuzticīgākais darbinieks m ūsu vietējā baznīcā? Vai tad es nebiju baznīcas padomē un arī draudzes priekšnieks, vai tad es nestrādāju manas apkārtnes ļaužu augšupejai? Vai neesmu ziedojis tūkstošiem dolāru baznīcai? Es taču par visu to noteikti esmu pelnījis apžēlošanu, Kungs!”

„Bet vai jūs esat grēcinieks, draugs?”

„Grēcinieks? Tas nu tiešām es neesmu! Es Visu mūžu esmu bijis reliģiozs. Es nekad neesmu nogājis no ceļa. Patiesību sakot, esmu uzaudzis baznīcā.”

„Labi, Reliģiozais kungs, es ne mirkli neapšaubu jūsu apgalvojumu, ka esat bijis reliģiozs. Katrā ziņā jūsu vārds jums ir pilnīgi piemērots. Bet es esmu spiests jums teikt, ka visi žēlastības apsolījumi ir grēciniekiem. Priekš jums man neviena nav.”

„Neviena priekš manis, Kungs! Visuzticamākajam baznīcas atbalstītājam visā apkārtnē! Neviena priekš manis! Vai tad es tiešām neesmu nevienu pelnījis?”

„Ne pamatojoties uz to, ka esat reliģiozs, mans draugs. Bet, pagaidiet. Te vienā vietā ir teikts: ”Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo” Vai jūs aptverat, ka esat pazudis?

„” Pazudis , Kungs! Kāpēc, kā jūs to domājat? Es nekad neesmu bijis pazudis, nekad visā savā mūžā. Patiesībā es vienmēr esmu bijis kristietis.”

„Var jau būt, ka tā, draugs, var jau būt, bet Es nevaru pieņemt jūsu labos darbus par pamatu apžēlošanai. Mana apžēlošana nav priekš jums. Tā ir domāta pazudušajiem grēciniekiem.”

NEKAS

Nāk vēl viens. Lēni tuvodamies, viņš zemu paklanās un pazemīgi lūdz piedošanu.

„Un kas esat jūs, draugs?

„” Kas es esmu? Ak, es neesmu nekas, Mans Kungs, esmu tikai nabaga grēcīgs cilvēks.”

„NU labi, un uz kāda pamata jūs cerat saņemt apžēlošanu?””Vienīgi uz Kunga Jēzus Krista veikuma pamata. Es pats nekad neesmu izdarījis neko tādu, ar ko varētu izpelnīties apžēlošanu. Es esmu tikai nabaga vainīgs grēcinieks, Kungs. Vai ir kāda apžēlošana tādam grēciniekam kā man?

„Tiešām ir , draugs, un turklāt bagātīga. Kaut vai ņemiet šo te, kurā teikts: „Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus.”Man ir daudz žēlastības apsolījumu tādiem grēciniekiem kā jums. Bet ak, cik grūti ir grēciniekus atrast! Jūs esat apžēlots.”

PĀVILS

„Pāvil, nu kā ir ar tevi? Uz kāda pamata tu saņēmi apžēlošanu?”

”Es? Ak, man nebija nekādu prasību , nedz tiesību uz apžēlošanu. Jūs zināt, ka es biju lielākais no grēciniekiem.”

„Tu, Pāvil, lielākais no grēciniekiem? Es domāju , ka tu biji izredzētais apustulis nest tā Kunga Vārdu pagānu tautām, īpaši izredzēts Evaņģēlija sludināšanai.!”

„Nerunāsim par to. Man nebija nekādu tiesību savu darbu dēļ. Uz to pamata es apžēlošanu nesaņēmu. Vienkārši es biju grēcinieks, un „Jēzus Kristus nāca pasaulē, lai glābtu grēciniekus.”

”Nu labi, Pāvil, pastāsti kā tas notika? Kas izraisīja šo lielo pārmaiņu?”

„Kā tas notika? Vienkārši tā: Es biju farizejs, Sinedrija loceklis, ebrejs no ebrejiem. Lepns uz savu izcelsmi, lielīgs ar savu taisnīgumu. Bet kādu dienu es satiku to Kungu – Jēzu no Nācaretes. Tas notika ceļā uz Damasku. Pēkšņi mani apspīdēja liela gaisma, es nokritu zemē, pazaudēdams redzi. Un tad es izdzirdēju Viņā Balsi: „Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Ak, kādas sāpes un nožēla pārņēma mani tajā brīdī! Vai es tās jebkad spēšu aizmirst?

Kādēļ ,kādēļ gan Dievs , kam es tik dedzīgi biju kalpojis, man tā pārmeta? Ar ko es biju izpelnījies tādu nosodījumu? Vai es nebiju nevainojams taisnībā, ko bauslība paredz? Kādēļ tad Viņam vajadzēja ar mani tā runāt?

Bet, brīnumu brīnums, tik tikko es biju nokritis zemē, es jau zināju, ka es , arī es biju vainīgs; kā, neskatoties uz to, ka biju dzīvojis priekšzīmīgu dzīvi, arī es biju pazudis grēcinieks. Un ticiet vai neticiet – Viņš piedeva pat man!”

„Ak, cik brīnišķīgs stāsts, Pāvil! Un nu tu esi še debesīs, un viss tikai tādēļ, ka-„

„Cst, redzi , tur Viņš ir!”

„Kur, kur Pāvil”?”

„Tur, Vai tad tu Viņu neredzi? – Tas ar ērkšķu rētām.”

„Jā! Nu es Viņu redzu. Pāvil!”

„Lūk, tas bija Viņš, no kā es saņēmu apžēlošanu. Pirms deviņpadsmit gadu simteņiem Viņš ieņēma manu vietu pie krusts, Viņš mira manā vietā un Viņa nopelna dēļ es esmu tagad Debesīs – es, lielākais no grēciniekiem.”

TU

Nu, draugs, uz kāda tiesību pamata tu pieprasi savu apžēlošanu? Kāda būs tava aizbildināšanās, kad tu stāvēsi Dieva Augstās Tiesas priekšā? Vai tu līdzīgi „taisnīgajam”, paļaujies uz saviem tikumiem? Jeb esi viens no „reliģiozajiem” kas mierīgi balstās uz saviem labajiem darbiem un piederi pie baznīcas? Ja tā, tad es gribu tevi brīdināt, ka tas viss tev neko nelīdzēs. Dievs piedod, bet – vienīgi grēciniekiem. Bet, ja tu savu apžēlošanu izlūdzies uz Jēzus Kristus nopelna pamata; ja tu, līdzīgi Pāvilam, atzīsti sevi par grēcinieku, tad, lai slavēts Dievs! – arī tu vari saņemt piedošanu.

Vai tu to gribi? Vai vēlies to saņemt? Un vai esi atzinis sevi par grēcinieku? Tad pieņem Kristu, uzņem Viņu kā savu Glābēju un Pestītāju, un tu saņemsi piedošanu, kas dota grēciniekiem. Vai tu darīsi? Dari to , un dari to – TAGAD.