Reiz dzīvoja kāds cilvēks. Viņš bija ilgi domājis par Dievu, un viņam bija izveidojušies savi uzskati.
Pēc tiem viņš dzīvoja. Reiz sapnī viņam parādījās Jēzus un teica:”Kāpēc tu nevēlies mani pazīt?” “Es Tevi pazīstu,” cilvēks iebilda. “Tas Jēzus, kuru tu pazīsti, neesmu es,” Jēzus atbildēja.
Cilveks vel nav pietiekami attistijies tapec vinam kaut kam jatic. Nekada Jezus nemaz nav
Jā, cilvēka prāta spējas diemžēl ir stipri ierobežotas-
Tāpēc jau mums ir doti Raksti kā ceļa zīmes,lai nenomaldītos
šai pasaulē ar visiem tās strupceļiem.
Piekrītu tam, ka šeit uz zemes mēs nevaram zināt kā būs tur Debesīs. Mana pirmā iebilde attiecās uz Jēzu iepazīšanu pilnībā. Man vārds pilnība saistās ar kaut ko pabeigtu, bet Trīsvienīgais Dievs ir bezgalīgs.Un arī Debesīs cilvēks Viņu iepazīt pilnībā nespēj. Arī tur mēs nebūsim dievi, bet tikai mīļotie svētie Dieva bērni.
Es domāju, ka mēs šeit uz zemes nevaram spriest- kā tur īsti debesīs būs- tā taču pavisam cita pasaule,ar citām
kvalitātēm, kuras nevar salīdzināt ar šīs zemes.
Vaigā Jēzu mēs redzēsim mūžibā, bet vai iepazīsim pilnībā?…
Jēzu jau pilnībā mēs iepazīsim tikai debesīs.
Uz zemes jau mēs Viņu zinām tikai pēc rakstiem un svētdarības, bet vaigā redzēsim mūžībā.