Reiz dzīvoja kāds cilvēks. Viņs bija liels svētbilžu pretinieks un uzskatīja, ka svētbildes ir elki. Viņš piedalījās svētbilžu grautiņos, bet reiz pēkšņi nomira. Viņš nonāca Dieva priekšā, un Dievs viņam jautāja: “Kāpēc tu tā nemīlēji mana Dēla attēlus?”
Cilvēks atbildēja: “Es domāju, ka ir aizliegts attēlot Dievu.” “Tā tas ir,” Dievs teica, “bet manam Dēlam tieši tas bija jādara…”Viens komentārs
Par grāmatu
365 pasakas katrai gada dienai
J. Rubenis, M.Subačs
Dieva Dēls NEATTĒLOJA savu Tēvu, bet gan izpildīja viņa uzdevumu līdz galam. Grautiņus nav jārīko, bet arī nav Kristus bildēs jāattēlo, jo ne viens toreiz viņu neuzgleznoja, Kristus nepozēja itiņnevienam. Tālūk, cienījamie svētbilžu pielūdzēji.