343. Nama mūžīgā dzīve. 

Reiz dzīvoja kāds cietums. Viņš bija bēdīgs par savu likteni, jo nemitīgi bija jāklausās lamās, vaidos un lāstos un jādzīvo kopā ar cilvēkiem, kas citiem bija darījuši daudz ļauna.

“Kā es jūs apskaužu!” viņš sacīja citiem namiem., kas atradās ielas otrā pusē.”Jūs varat savu dzīvi aizvadīt pavisam citā gaisotnē.”

“Pacieties, tu nemaz nezini, cik skaista nākotne tevi gaida,” viņam atbildēja Dievs. “Debesīs tu būsi mājoklis, kas varēs izvēlēties, ar kādiem cilvēkiem dzīvot kopā. Bet taviem kaimiņu namiem Mūžībā būs jādzīvo kopā ar tiem pašiem cilvēkiem, ar kuriem tie dzīvo pasaulē.”