31. E.Grīslis. Pārdomas par Rom.1:29-31 

„Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netiklību, mantkārību, ļaunprātību, iestiguši skaudībā, slepkavībās, ķildās, viltībā, ļaundabībā, Kļuvuši par mēlnešiem un neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem un varmākām, augstprāšiem, balamutēm, ļaunuma izgudrotājiem, vecāku nicinātājiem, Pilni bezprāta un nepastāvības, cietsirdības un nežēlastības.” Pāvila vēstule romiešiem 1:29-31

***

Saraksts ir nejēdzīgi garš un nemaz vēl pie tam nav viss grēku kopsavilkums, ko neticīgie izdara. Bet šeit, īsam pārskatam piemēra veidā, uzskaite ir pamācoša. Neticība jau nav tikai viena īsa nostāja. Neticībai, īstai, dziļai neticībai, iet līdz nemoralitāte, kas ir aktīva un nepārtraukta. Kur vien tiek apliecināta ticība, bet parādās neticības darbi, mums būs darīšanas ar lieliskiem liekuļiem. Un kur parādās ticības darbi, kaut trūkst ticības apliecinājums, tur kristiešiem ir iemesls priecāties, atbalstīt, liecināt, jo te, varbūt, redzam procesu, kur kāds no neticības pāraug ticībā. Dažreiz kristieši pārvienkāršoti iedomājas, ka „īsta” ticība ir tikai tā, kas lieto viņiem pazīstamos un mīļos lozungus. Nenoliegsim tradicionālo formulējumu un dogmu noderibu, bet neaizmirsisim, ka tie ir tikai ārējie iesaiņojumi dziļākam saturam. Galu galā, saturs ir vērtīgāks par iesaiņojumu!

***

Mīļais Debesu Tēvs! Pasargā mūs, ticības meklētājus un kopējus, no paštaisnības, lai mēs savos apliecinājumos neapžilbtu, bet vienmēr censtos stāvēt klāt Tavas žēlastības darbam, to atbalstīt un visādi veicināt Tev par godu. Āmen.