30. E.Grīslis. Pārdomas par Rom.1:21-22 

„Jo, pazīdami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā siržu neprātā iegrimuši tumsā. Dižodamies ar savu gudrību, viņi kļuvuši nelgas.” Pāvila vēstule romiešiem 1:21-22

***

Tātad atziņas par Dievu ir iespējamas cilvēka veselajam prātam un tāpēc sastopamas arī tautu tradīcijās, piemēram, latviešu tautasdziesmās. Šis princips ir skaidrs, tikpat kā fakts, ka parasti šos atrodamos ieskatus par Dieva varenību un nepieciešamību Viņam kalpot mīlestībā praksē nepieliek. Parasti pagānu reliģijas izplūst dažādos ceremoniālos un priekšrakstītās paražās. Nu sarodās visvisādi „ticējumi”, bet pietrūkst ticības Dievam un Viņa godināšana. Tā tas notiek arī pie mums. Tomēr tieši mūsu tautas vidū varam vērot pieķeršanos dievturiem, kur mūsu baznīca ir ir nepietiekoši vai pat nolaidīgi nepievērsusi uzmanību mūsu tautas gara mantām un tradīcijām – un kur mūsu kristīgā mīlestība dzīves patiesībā ir padevusies pavisam plāna, reizēm pat kā ar baltiem diegiem šūta. Proti, dievturi, savu patiesības mazumiņu no sirds kopjot, var būt Dievam tuvāk kā kristieši, kas savu patiesības lielumu ir atstājuši novārtā; tad labs dievturis ir pārāks par sliktu kristieti. Tādēļ nerotaļāsimies ar savu kristīgo ticību, bet centīsimies to dzīvot no sirds un pilnīgi!

***

Mīļais Jēzu, kas savus sekotājus pazīsti ne no skaistiem vārdiem, bet no cēliem darbiem, apkauno mūs mūsu nolaidībā un uzmundrini, lai mēs, par Taviem sekotājiem uzdodoties, nedarītu kaunu visai kristīgai baznīcai. Āmen.