3. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d. 2:12-13 

“… tie visi viens otram jautāja: “Kas tas ir?” Bet citi zobodamies sacija: “Tie salda vīna pilni. ” Apustuļu darbi 2:12-13

• • •

Vasarsvētku notikumu uo malas skatoties, domas var dalīties. Un ir pat iespējams par visu pārgudri pavīpsnāt. Tas nav nekas jauns. Par baznīcu ir stāstīti daudzi joki un ir smiets jo skaļi – it sevišķi, particībā, veselībā un drošībā. Bet kad dzīves pamati zem kājām sāk šķobīties un acu priekšā sāk skaidri iezīmēties neizbēgama kapu kalniņa kontūras, tad smiekli neko sevišķi nenāk. Varbūt nemaz vairs nenāk. Šādos brīžos skauž pēc tādas iekšējas, Dieva iedvestas pārliecības, ka viss būs labi, jo Dievs gādās. Fakts paliek, ka šādu nopietnu pārliecību var dot tikai ticība, kuru mūsu sirdīs ir iededzis pats Svētais Gars. Ar varītēm sevi nevar piespiest ticēt. Pat bailes neatnes patiesu ticību. Ticību neviens nevar iedot ar pārliecināšanu, pieradīšanu, vai piespiešanu. Uguni var saņemt tikai no uguns. Lai mūsu dvēselēs iedegtos mūžības gaismā, mums jatuvojas šīs Gaismas avotam. Svētie Raksti, svētcerīgi dievkalpojumi ar sprediķiem un svēto vakarēdienu, citu dedzīga aizlūgšana ir parastākie paveidi, kas mūsu dvēselēs ienes mūžības dzirksti. Tādēļ meklēsim Gaismu, kur tā ir atrodama!

• • •

Mīļais Debesu Tevs, palīdzi man no sirds meklēt, nopietni klausīties un pazemīgi pieņemt. Pasargā mani no tiepšanās, ka es zinu labak, un lepnības, ka man Tavu žēlastIbu nevajaga. Svetī mani, nabaga grēcinieku! Āmen.