28.februāris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Tev nebūs nokaut (2. Moz. 20:13).

Ja pareizi sapratīsim Kristus paskaidrojumu attiecībā uz šo bausli, mēs sāksim aptvert Dieva domas, kas ir daudz dziļākas par mūsējām. Dievs raugās uz mūsu iekšējo būtību. Varenais Radītājs un Garu Tēvs Savu acu priekšā tur arī mūsu garu, sirdi un dziļākās domas. Ar vārdiem “tev nebūs nokaut” Viņš pasaka daudz vairāk nekā tikai to, ka mēs nedrīkstam laupīt otra cilvēka dzīvību.

Viņš neskatās tikai uz tavu roku, bet arī uz tevi, visu tavu būtni, tavu sirdi, jūtām, mēli, skatu, apslēptajiem sirds nolūkiem, jā, tavu mīlestību vai mīlestības trūkumu, sacīdams: “Tev nebūs nokaut.” Un ko nozīmē vārdiņš “tev”? Katrā ziņā ne tikai roku, mēli un kādus locekļus. Bet visu tavu būtību, vispirms jau tavu sirdi, dvēseli un prātu, kas valda pār tavām rokām. Jo rokas ir tikai gribas, prāta un dvēseles kalpones.

Te mēs saprotam, ka Dievs skatās uz cilvēka iekšējo būtību. Tādēļ vārdi “tev nebūs nokaut” nozīmē to pašu, it kā Viņš teiktu: “Tev nebūs nokaut, un tas attiecas uz visu tavu būtību.” Lai cik daudz nogalināšanas veidu būtu izgudrojis cilvēks ar rokām, mēli, sirdi, ar žestiem un zīmēm, ar dusmīgu skatienu, ar ausīm, kas nevēlas dzirdēt patiesību,− tas viss ir apzīmēts ar vārdu “nokaut”. Jo slepkavīga sirds un itin viss tevī ir Dieva acīm skaidri redzams.

Apkopojot visu, kas ir aizliegts piektajā bauslī, mums vispirms jāsaprot aizliegums nogalināt − ka nevienam cilvēkam nav tiesību saīsināt otra cilvēka dzīvi. Tas attiecas uz cilvēku kā cilvēku!

Turpretī laicīgajai varai ir dotas tiesības sodīt ļaundari ar nāvi. Un tas vairs nav cilvēka darbs, bet Dieva, kas Savā bauslībā ir skaidri un gaiši devis pavēli par cilvēka sodīšanu ar nāvi. Un turklāt Dievs ir tā iekārtojis laicīgo varu, ka tā nenes savu zobenu velti. Jo laicīgā vara ir “ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu” (Rom. 13:4).

Dievs aizliedz ikvienu, pat vissīkāko, domu par slepkavību, pat ja tā līdz galam netiek īstenota. Sirds dusmas, kas parasti nav apslēpjamas un atklājas cilvēka tumšajā sejā, rūgtajos vārdos un žestos, ir ne tikai grēcīgas Dieva priekšā, bet arī slepkavības mēģinājums. Īsi sakot, ikviens rūgts, naidīgs, skaudīgs, atriebīgs un nemīlošs cilvēks arvien savās domās un runās rīkosies ļauni pret savu tuvāko, un tas būs grēks pret piekto bausli. Tā būs slepkavība Dieva priekšā.

Ņemiet par piemēru tēvu, kas neapvaldītā niknumā soda savu bērnu. Protams, viņš ir īstais, kam bērns būtu jāsoda. Taču te mēs runājam par tēvu, kas nesoda aiz mīlestības un rūpēm par bērna labklājību, bet gan soda aiz dusmām, prāta apmulsumā un neapvaldītā niknumā. Sodīšanas brīdī viņš nedomā par kaitējumu, ko nodara sava bērna miesai un dvēselei, bet vēlas vienīgi apmierināt savu afektu. Vai šāds tēvs nekļūst par sava bērna slepkavu?

Vai arī nepacietīga māte, kas izgāž dusmas pret bērnu ar pēkšņu lādēšanos un nosodījumu par lielākiem vai mazākiem pārkāpumiem. Viņa nesaprot, ka viņas dusmas ir kā rijīga uguns, kas posta gan bērna garīgos, gan miesīgos dzīves spēkus. Kas

ir šāda māte Dieva priekšā? Tā ir māte, pār kuru valda viņas neapvaldītās dusmas. Tādā brīdī viņa nav labāka par sava bērna slepkavu.

Līdzīgu spriedumu ir pelnījis arī vīrs, kas savu mežonīgo un neremdināmo dusmu dēļ nīst savu sievu, pret kuru tam būtu jāizturas ar mīļu maigumu, pacietību un līdzjūtību. Tāpat ļaunprātīga sieva, kas ar rūgtiem un indīgiem vārdiem, ar aukstu un nemīlošu attieksmi moka savu vīru dienu un nakti. Arī alkatīgs un nežēlīgs saimnieks, kas izdzen savus kalpotājus līdz spēku izsīkumam utt.

Kas tas viss ir Dieva priekšā? Un ne tikai Dieva priekšā, bet arī darbos un rīcībā tas nav nekas cits kā slepkavības mēģinājums. Visas šīs dusmas un cietsirdīgais rūgtums pret savu tuvāko – vai tas varētu būt tīkams pacietīgajam un žēlsirdīgajam Dievam?

Pie šiem slepkavības mēģinājumiem pieder arī visi tie veidi un paņēmieni, ar ko kaitējam tuvākā labklājībai, atsakoties tam palīdzēt, kad tas nonācis dzīvības briesmās. Svētie Raksti norāda, ka atņemt otram viņa dzīves uzturēšanas līdzekļus ir

slepkavība.

Piemēram, tās ir situācijas, kad redzi savu tuvāko trūkumā un aizver tam savu sirdi. Tu nedod viņam to, kas tam dzīvībai nepieciešams un tā nopietni kaitē tuvākajam. Ja visi rīkotos tā kā tu, tad šis nabaga cilvēks aizietu bojā un tu būtu līdzdalīgs cilvēka slepkavībā. Tas ir tieši tāpat kā situācijā, ja redzi cilvēku uguns un ūdens briesmās un necenties to glābt.