27.novembris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus! (Rom. 1:7).

Šie divi īsie vārdi – žēlastība un miers – aptver visu kristieša dzīvi. Žēlastība ietver sevī grēku piedošanu, savukārt miers – labu un priecīgu sirdsapziņu. Plašākā nozīmē miers izsaka visu sirsnīgo drošību un laimi, kas pavada labas attiecības ar Dievu. Apustulis raksta, ka mēs nelepojamies tikai ar pašreizējo žēlastību, kurā stāvam, bet ceram uz Dieva apsolīto godību. Un ne tikai tas. Mēs teicam sevi laimīgus pārbaudījumos, zinādami, ka arī tie kalpo mūsu labā.

Un beigu beigās mēs sakām: “Mēs teicam sevi laimīgus Dievā.” Viņš ir mūsu Tēvs, un tāpēc mums klāsies labi. Jo, ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums? Dievs jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš mums nedāvinās līdz ar To visas lietas? (Rom. 8:32). Tas viss ietilpst vārdā “miers”.

Dievs paveic cilvēkā žēlastības darbu, atvērdams tā garīgās maņas, ka tas redz un saprot, ka debesu un zemes Kungs ir viņa Draugs! Un šis miers ir būvēts uz tāda stingra pamata, ko nespēj satricināt pat viss cilvēkā mītošais grēks.

Tas, bez šaubām, ir augsts un svētīgs miers!

Turklāt, kad esmu apjautis patiesību, ka ne mats no manas galvas nekritīs bez žēlīgā un varenā Tēva ziņas un ka pēc Sava labā prāta Viņš jebkuru ļaunumu vērsīs par labu, nepieļaudams man neko kaitīgu, tad es patiesi spēju saprast šo augsto un svētīgo mieru. Par šo mieru apustulis saka, ka tas ir “miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus”. Mums jāsaprot, ka šis miers ir ne tikai Dieva dāvana, bet tāds miers, kas nāk no paša Dieva, Viņa draudzības un Viņa spēka.

Viņš nesaka: miers, kas nāk no pasaules. Jo Kristus saka: “Pasaulē jums ir bēdas” (Jņ. 16:33) un “pasaule jūs ienīst” (Jņ. 15:19). Viņš nesaka: miesīgs miers. Jo miesas iekāre ir pret Garu un Gars pret miesu, un tie ir viens otram pretī (Gal. 5:17). Viņš nesaka: miers no velna. Jo apustulis Jānis saka: tavs ienaidnieks, velns, ir ļoti nikns. Un Viņš arī nesaka: miers, ko nodrošina labvēlīgi apstākļi, labi draugi, laba reputācija, laba veselība utt.

Jo tas viss ir nepastāvīgs miers. Nē, Viņš saka: miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus. Proti, Viņš mums novēl dievišķu un debešķīgu mieru, kā Kristus saka: “Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu” (Jņ. 14:27).

Pasaules miers ir tāds miers, kad tiekam atbrīvoti no ārējā ļaunuma, kas traucējis mūsu mieram. Kad ienaidnieks atrodas tuvu pilsētai, tad par mieru nevar būt ne runas, un miers tiek atjaunots tikai tad, kad ienaidnieks ir prom. Arī nabadzības un slimības nospiestība arvien laupa mieru, un miers atjaunojas tikai tad, kad ļaunums pārvarēts. Tāpat tev nav miera, kad ļaunas mēles tev uzbrūk ar meliem un ķengām. Bet, kad ķengas mitējas, tu no jauna to atgūsti. Tāds ir pasaules miers.

Pavisam citādāks ir Dieva miers: tas ir miers par spīti visam ārējam ļaunumam, kas arvien tev turpina uzbrukt. Tas ir tāds miers, kas balstās vienīgi uz Dieva draudzību un Viņa visvarenību. Viņš uzklausa tavas lūgšanas, skaita tavas asaras un pēc Sava labā prāta tūdaļ apsauc vējus un atjauno tev mieru.

Tāds ir Dieva miers – pat tad, kad miesa ir grēka pilna un velns uzbrūk ar kārdinājumiem vai sirdsapziņas pārmetumiem, tu tomēr joprojām zini, ka Kristus ar Savu taisnību un žēlastību ir daudz lielāks par to visu. Viņš ir tavs varenais Aizstāvis pie Tēva.

Tāds ir Dieva miers – pat tad, kad tevi moka viss pasaules ļaunums, slimības, nabadzība, ļaunas mēles utt., tu tomēr zini, ka Dievs un Viņa draudzība ir tūkstoškārt lielāka par to visu. Pēteris piemin vienīgo līdzekli, ar kuru žēlastība un miers tiek vairots – tā ir Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņa. Jo labāk mēs pazīstam Dievu un mūsu Kungu Jēzu Kristu, jo vairāk žēlastība un miers valda mūsu sirdī. Lai ikviens kristietis glabā rūpīgi šo savas sirds dārgumu! Jā, pats Dievs lai dod mums žēlastību pie tā turēties!