26.novembris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Jo Kristus.. iegājis.. pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā (Ebr. 9:24).

Kristus kā mūsu otrais Ādams tika Tēva svētīts un sūtīts mūs pārstāvēt bauslības priekšā. No silītes līdz kapam Viņš dzīvoja un kalpoja mūsu vietā. To Svētie Raksti mums māca vairāk par visu citu. “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība” (2. Kor. 5:21).

Viņš uzņēmās mūsu pienākumus un parādus, tika nolikts “zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība” (Gal. 4:4–5). Tagad var teikt: ko Viņš ir darījis, to mēs esam darījuši. Ko Viņš ir cietis, to mēs esam cietuši. “Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši” (2. Kor. 5:14, 15).

Kad nu Viņš ir piepildījis par mums visu taisnību un mēs Viņā to esam piepildījuši, Viņš uzkāpa debesīs, no kurienes bija nācis. Un visas debesis gavilēja priekā. Ko Viņš mūsu labā dara debesīs? Apustulis saka: “Kristus.. iegājis.. pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā.” Tēva priekšā Viņš nāk ne tikai ar apskaidrotām brūcēm, kas apliecina Viņa bezgalīgo paklausību, bet arī ar visu svēto bauslības taisnību, ko Kristus mūsu vietā piepildījis, būdams viss Tēva prieks, patika un gandarījums.

Bet varbūt tu saki: “Viņš taču bija tāds jau mūžībā! Un tomēr – tagad Viņš ir ne tikai mūžīgais Vārds, kas bija ar Dievu kopš iesākuma, bet arī Cilvēka Dēls, otrais Ādams, visas cilvēces Galva un Galvotājs. Tagad Kristus nāk un pārstāv visus Savus locekļus Tēva priekšā.

Redzi, kā runā apustulis: Kristus par mums parādās Dieva vaiga priekšā! Reiz mūžīgais Tēvs uzlūkoja visu cilvēci Ādamā. Tagad Viņš uzlūko visus Kristus miesas locekļus vienīgi Kristū. Mūsu veidolā Viņš redz Kristus veidolu. Viņš redz mūs Kristus šķīstībā, skaistumā un piemīlībā.

Kristus saka: “Viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti” (Jņ. 17:19). Un Pāvils: “Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā” (Kol. 1:13). Bet, kad Tēvs mūs redz Kristū, no tā izriet, ka Viņš mūs mīl Kristū, ko Svētajos Rakstos sauc – “Viņa mīlestība Jēzū Kristū”.

Tā ir debešķīga Dieva kārtība, ko nav iespējams salīdzināt ne ar kādām šīs zemes līdzībām. Tomēr kā vāju salīdzinājumu ņemsim Jāzepa piemēru: faraons, kas tik ļoti cienīja Jāzepu kā savu labo roku un tautas glābēju, ļoti augstu novērtēja arī visus pārējos Jēkaba dēlus.

Viņus faraons uzskatīja par mīlamiem, pagodināja, apdāvināja un turēja par privileģētiem tāpēc, ka tāds bija Jāzeps. Pateicoties Jāzepam, faraons uzlūkoja Rūbenu, Simeonu, Benjaminu utt.! Pateicoties Jāzepam, faraons tos cienīja, godāja un apskāva. Jāzeps pārstāvēja visus savus brāļus un savā personā veda tos faraona vaiga priekšā.

Tāpat Kristus mūs visus pārstāv Tēva priekšā – vienīgi ar to atšķirību, ka Tēvs nedomā, ka mēs paši no sevis būtu līdzīgi Kristum. Nē, bet mūsu līdzība ir, pateicoties lielajai, dievišķajai pielīdzināšanai un tam, ka Kristus mūs pārstāv Tēva priekšā un patiesi mūsu vietā ir piepildījis visu taisnību. Lai neviens savā muļķībā neiedomājas, ka Dievs nezina, ka esam nešķīsti grēcinieki. Viņš to labi zina. Tāpēc Viņš mūs ved cauri visām šķīstīšanas ugunīm, kuras nereti liek mums domāt, ka mēs iznīksim.

Taču Viņš neuzlūko un netiesā mūs pēc tā, kas esam paši sevī, bet pēc tā, kas esam Viņa mīļajā un dārgajā Dēlā. Tādēļ Viņš mūs mīl vairāk par mūsu prātu un saprašanu pat visas mūsu mokošās grēka vājības un nevarības vidū. Un, lai arī mēs staigājam apkārt nopūzdamies un domādami, ka esam Viņam netīkami, Viņa acis mūs uzlūko labpatikā, jo Kristus mūs aizstāv Dieva priekšā.