245. Pasaka par Budas statuju. 

Reiz dzīvoja māla figūriņa. Viņu nopircis kāds tūrists tālajā Indijā. Viņš bija to iemainījis pret smaržu pudelīti. Gan tas, kas pirka, gan tas, kurš pārdeva , kaulējās un mānijās.

Figūriņai bija slikta karma. Tas nozīmē – slikts liktenis.

Jēzus reiz nolēma izglābt mazo māla figūriņu. Viņš teica: „Lai figūriņa pārvēršas par neko.”

Budas figūriņa pasmaidīja. Viņa zināja, ka sasniegs nirvānu. Pilnīgi neko un atbrīvošanos no visām ciešanām. Īsu brītiņa figūriņu pārņēma miers. Tad tā pēkšņi ievēroja: „Es esmu mazā Budas statuja. Es tēloju Budu. Es kaut ko jūtu.”

„Vai nirvānas nav?” statuja jautāja.

„Nirvānas nav,” Jēzus teica un pasmaidīja.

Statuja sāka domāt. Viņa domāja par koanu:„Nirvānas nav”.