Reiz Jēzus vaicāja Tēvam: „Kāpēc ir vajadzīga šī briesmīgā vieta, vai tad cilvēki nevar vienkārši nožēlot grēkus?”
Tēvs atbildēja Jēzum: „Tie, kas nožēlo grēkus, elle nenokļūst.” „Kas nokļūst ellē?” Jēzus jautāja. „Tie, kas noliedz Dievu,” Tēvs atbildēja. „Kāpēc?” Jēzus jautāja. „Tāpēc, ka Dieva tuvums viņiem būtu ļoti mokošs.” atbildēja Dievs.
Jaa, to Sveedenborgs apraksta, ka cilveeku vada vinja miilestiibas tieksmes. Kura tieksmes ir pretrunaa ar Dieva kaartiibu, tam Dieva tuvums ir mokoshs. Elle buutiibaa ir apzinjas staavoklis, kuraa dominee ljaunas tieksmes. Ja cilveeks taas miil, tad pats tiecas uz elli, nevis tiek ellee iemests. Bet pienjemu, ka bez Sveedenborga to ir taikushi arii citi.
Reizēm šķiet, ka visi nonāks debesīs, vnk tiem, kas nemīl Dievu, būs mokoši uzturēties Viņa klātbūtnē un tā arī būs tā elle…
When a heart is broken there is nothing to break
Bieži sastopos ar to, ka līdzīgas un pat vienādas domas izsaka līdzīgi domājoši cilvēki. Viņiem, skatoties uz realitāti, rodas vienādi secinājumi. Tas gan spilgtāk parādās runājot par ikdienas lietām, politiku utml.
Bet par sprediķiem un citām emocionālām publikācijām runājot, tās ietver sevī daudzas un daudzu cilveku domas, kas sakrātas laikā. Es jau sen vairs nevaru atšķirt ko es kā un no kura esmu dzirdējis – tās visas tagad ir manas domas, jo apliecina manu pārliecību !
Droši vien Rubenis ir lasījis Svēdenborgu.