23.marts – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai “ 

Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama (2. Moz. 20:2–3).

“Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā” utt. Tā Dievs saka Savas bauslības ievadā. Tas Kungs liek mums saprast, kas ir Runātājs un kādēļ Viņš pavēl un tiesā. “Es esmu Tas Kungs.” Šis “Es esmu Tas Kungs” ir svētās bauslības patiesais pamats, kam ir mūžīga nozīme un saistošs spēks.

Es esmu Tas Kungs, Es esmu Jahve, kas mūžīgi ir un paliek visu radību un spēku pirmavots, Savā esamībā neatkarīgs. Kas ir cilvēks? Cilvēks ir Viņa roku darbs, Viņa radītais bērns. Vai Dievam nav varas un tiesību viņam pavēlēt, ierobežot viņa brīvību un dot likumus pēc Sava prāta? Tā ir pirmā lieta, ko Viņš mums atgādina un liek pārdomāt ar šiem vārdiem.

Visa mūsu nepaklausība un nicinājums pret Dieva bauslību rodas tādēļ, ka neapdomājam, kas ir Tas Kungs, bauslības devējs, un kas esam mēs Viņa priekšā. Ja vien mēs apjaustu Viņu, kas runā svētajā bauslībā, mēs drīzāk mirtu nekā uzdrošinātos vērsties pret Viņa gribu. Mēs neapgalvojam, ka mums būtu vara pār grēku, jo pēc grēkākrišanas mēs vairs nespējam pildīt vienkāršu pavēli un darīt, ko vēlamies. Un mums būtu jākrīt izmisumā, ja Dievs mūs neapžēlotu un neglābtu. Tāpēc nepaliksim pārdroši visos savos grēkos.

Padomā, ko tas nozīmē, ka Viņš ir devis cilvēkiem bauslību. Viņš, kas ir lielais debess un zemes Radītājs, kas sākumā visu radījis no nekā – sauli, mēnesi, zvaigznes un zemi ar visu, kas uz tās. Pēc Sava tēla Viņš radīja cilvēku kā Savu bērnu un mantinieku, kam dāvāts spēks dzirdēt un saprast Viņa gribu. Viņš, cēlais un augstu celtais (Ps. 97:9), ir devis cilvēkiem baušļus un likumus. Vai mēs uzdrīkstētos Viņu atmest un nicināt? Kāda baismīga samaitātība ir visos mūsu spēkos, ka nespējam to paturēt prātā.

Mums jāapjēdz, ka Dievs var mūs satriekt vienā mirklī – nospiest kā odu. Mēs esam pilnīgi Viņa rokās, no Viņa ir atkarīga mūsu dzīve un visa mūsu labklājība gan laikā, gan mūžībā. Mūsu pašu varā nav pat viena elpas vilciena, un turklāt Dievam ir neskaitāmi daudz veidu un līdzekļu, kā sodīt tos, kas izaicina Viņa dusmas. Vienam Viņš sūta pēkšņu nāvi, otram briesmīgu slimību, trešajam vājprātu un ceturtajam apmātību un pārdrošību, ka tas krīt grēkā un kaunā. Tas ir tiesa, ko Luters saka: “Dievs Saviem nicinātājiem ir licis slazdus un valgus visās vietās, ka tie nespēj no Viņa nekur izbēgt.”

Un beidzot, tikai Viņš var pazudināt cilvēka miesu un dvēseli ellē. Ja Viņš neapskaus mūsu nabaga dvēseles, kad mirsim, un nevedīs tās uz debesīm, tad mēs būsim mūžīgi pazuduši. Bet mēs vēl uzdrošināmies Viņu nicināt un atraidīt!

No otras puses, mums jāapsver arī tas, cik daudz laba Dievs mums var darīt, ja Viņš ir mums žēlsirdīgs. Cik daudz žēlastības un svētības šajā laikā un cik daudz prieka un nebeidzamas svētlaimes debesīs Viņš dos Saviem draugiem! Bet mēs uzdrošināmies Viņu nicināt un atraidīt!

Padomā, kas notiktu, ja Viņš tev atņemtu Savu Svēto Garu un tevi atstātu tavas dabas tumsā, miesas kārībās un velna varā? Tādēļ pieķersimies šiem vārdiem: “Es esmu Tas Kungs!” Lai šie vārdi ir rakstīti mūsu dvēselēs ar lieliem, liesmojošiem burtiem un paliek mūsu acu priekšā visas mūsu dzīves dienas.

Ļoti būtiska mācība ir arī vārdā “Jahve”, vārdā, ar kuru Viņš pasludina Sevi tautai. Jahve nozīmē mūžīgi pastāvošo un nemainīgo Dievu. Ar šo vārdu Viņš mums liek noprast, ka no bauslības nezudīs neviens burts, neviena rakstu zīme. Dieva svētās bauslības pamatā ir Viņa paša būtība, nevis kāda brīva, nosacīta Dieva izvēle. Ja kāds jautā, kādēļ mums jābūt svētiem, Dievs atbild: “Esiet svēti tāpēc, ka Es esmu svēts!” (1. Pēt. 1:16). Viņš nesaka: “Tāpēc, ka Es tā gribu,” bet: “Tāpēc, ka Es esmu svēts.”

Tā kā Dieva svētās bauslības pamats ir Viņa paša būtība, mēs saprotam, kāpēc to nav iespējams mainīt, jo tad būtu jāmainās pašam Dievam. Tādēļ nekad – ne laikā, ne mūžībā – netiks atļauts tas, ko Dievs Savā bauslībā aizliedzis: pielūgt citus dievus, nepareizi lietot Dieva vārdu, nicināt, ienīst vai apmelot savu tuvāko. Šādas lietas nekad – nekādos apstākļos un nekādu iemeslu dēļ – netiks pieļautas, piemēram, mūsu miesas vājības dēļ. Tās vienmēr būs Dievam netīkamas. Dieva bauslība ir mums norādījusi, ka tas viss ir pret Viņa svēto prātu, un Viņa prāts nekad nemainīsies. Tieši tas mums jāpārdomā, kad lasām vārdus: Es esmu Jahve.