21.jūlijs – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Un dziedina visas manas vainas (Ps. 103:3).

Tas ir milzīgs mierinājums un otra lielā palīdzība, kas mums vajadzīga pret grēku. Kad esam saņēmuši grēku piedošanu, mums ir nepieciešama arī žēlastība atturēties no grēkiem, un Tas Kungs vēlas dot arī šo žēlastību.

Viņš dziedina visas mūsu vainas. Un tas ir tikpat patiesi, cik Dievs tev piedod visus tavus grēkus un tu esi saņēmis piedošanu, esi Dieva bērns un savienots ar savu Glābēju, tikpat patiess tev ir arī Svētais Gars un tāds prāts, ka tavas lielākās rūpes un vēlme ir atbrīvoties no vainām, kas tev joprojām pieķeras.

Svētie Raksti nepārprotami saka: “Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām” (Rom. 8:5). Un “ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam” (9. p.). Nav iespējams, ka tie, kam ir Kristus Gars, nerūpējas par to, kā kļūt svētiem un līdzīgiem Kristum. Tām jābūt viņu dziļākajām rūpēm, un viņiem jācieš no savām vainām, jo Kristus Gars nevar dzīvot mierā un saskaņā ar miesu.

Un tikpat neiespējami ir tas, ka mūsu grēcīgā daba būtu saskaņā ar Garu. Tādēļ arī Pāvils pats par sevi apliecina: “Mans iekšējais cilvēks [jaunais cilvēks mūsos, kas jaunradīšanā dzimis no Dieva] ar prieku piekrīt Dieva bauslībai, bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos” (Rom. 7:22–23).

Bet, otrkārt, mums ir nepieciešams pareizi saprast, ko tas nozīmē, ka Dievs dziedē visas mūsu vainas. Daudzi apgalvo, ka mēs jau tagad tiksim pilnībā atbrīvoti no savām vainām un būsim pilnīgi brīvi, kāds bija Kristus un kādi būsim mēs debesīs. Tomēr tas tā nav! Tie ir maldi. Tas gan ir tiesa, ka Dievs ik reizi dziedinās mūsu vainas un garīgās kaites, tomēr tās arvien atgriezīsies. Neviens lai nekļūst pārdrošs! Tas viss notiek tāpat kā ar miesīgu dziedināšanu. Izārstēdamies cilvēks vienmēr var krist atpakaļ, sasirgt un kļūt no jauna slims. Un Dievs nekad mums nav devis drošību pret šādām nelaimēm.

Tā vietā Viņš ir licis virs zemes pārpārēm zāles un devis mums ārstus, lai ārstētu visa veida slimības. Tāpat tas ir arī šajā lietā. Dievs nekad mūs neatbrīvo no mūsu vainām virs zemes, bet visu laiku pats vēlas būt mūsu Ārsts. Kā Viņš saka: “Jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts” (2. Moz. 15:26).

Kristus baznīca virs zemes ir kā liela slimnīca, kur ikvienam ir sava kaite un vaina. Tu neatradīsi nevienu svētu un pilnīgu cilvēku, kuru nevajātu viņa vainas. Un turklāt mēs nespējam paši no tām atbrīvoties. Ja mēs paši to spētu, ikviens kristietis uzreiz to darītu.

Mūsu mierinājums ir tāds, ka pats Tas Kungs vēlas būt mūsu Ārsts un vienmēr dziedināt mūs no visām mūsu kaitēm un vainām. Ievēro, ka šeit nav sacīts “ir dziedinājis”, it kā Viņš to veiktu vienreiz un vairāk tas nebūtu jādara. Nē, Viņš saka “dziedina”. Tas notiek un tam jānotiek nemitīgi, un Viņš to dara, vispirms nosodot, skumdinot, sitot un nogalinot mūsu veco cilvēku.

Un tad, kad mēs saucam pēc žēlastības, Viņš atkal nāk, mierina, iepriecina un atjauno mūs. Viņš mums dod jaunu apņemšanos dzīvot daudz uzcītīgāk. Mums ir tik mierinoši dzirdēt Viņu sakām: “Nu redziet, ka Es, Es tas esmu, un nav neviena dieva, vienīgi Es! Es nonāvēju, un Es daru dzīvu, Es ievainoju, bet Es dziedinu” (5. Moz. 32:39).